Mājputni – finansiāls atbalsts

2013. gada 17. oktobris 00:00

564

Lizuma pagasta piemājas saimniecības „Māliņi” saimniekiem Lienītei un Viesturam Lizāniem nemaz nevajag jautāt, ar ko viņi, dzīvojot laukos, nodarbojas. Uz to norāda troksnis, ko rada mājputni - vistas, pīles un tītari, pieskandinot rudenīgo pagalmu. Saimniecībā ir arī ābeļdārzs, kur ābeles līkst zem ābolu svara.
„Saimniecībā cenšamies izaudzēt visu, ko vien varam, bet izrādās, ka nevienam īsti ekoloģiski tīrus produktus nevajag. Pat skolai ābolus no sava dārza nevaru piedāvāt, jo tām jāiepērk tikai integrētie. Šoruden salasījām trīs tonnas ābolu un pārdevām par 2 santīmiem kilogramā uzpircējiem, kas tos sūta tālāk uz Poliju, lai, savukārt, mums uz Latviju importētu spīdošus un gludus augļus. Esam ābolus piedāvājuši arī vietējiem ļaudīm, lai spiež sulu, bet tā vien šķiet, ka visi tam ir par slinkiem. Labi, ka vistas ābolus nesmādē,” saka Lienīte.
„Māliņus” saimnieki iegādājušies uzreiz pēc tam, kā likvidējies kolhozs „Spars”. Viesturs atguvis sava vectēva zemes īpašumu, kas mērāms 13 hektāros. Ar to pilnīgi pietiek, lai netrūktu darba no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Ziemā saimnieks strādā „Dimdiņos”, lai papildus kaut ko nopelnītu. „Mēs dzīvojam pārāk tālu no centra, lai varētu tirgot saimniecībā izaudzēto produkciju. Lielākā daļa no dārzā izaudzētā paliek pašpatēriņam, kā arī izdalu draugiem, kaimiņiem un paziņām,” uzskata Lienīte.

Izraugās vieglāko
Pirms četriem gadiem ir nopirkts inkubators, kur vienā reizē iespējams ievietot 60 olas. Ja no šī daudzuma izšķiļas 40 cāļi, tas jau ir ļoti labs rādītājs. Broileru ieguvei cāļus saimnieki pērk no citiem mājputnu audzētājiem, bet tītarēnus izperē paša tītarienes. „Ja ir inkubators, tad lielākās problēmas rodas tad, ja laukos uz vairākām stundām pazūd elektrība. Trīs četras stundas elektrības nav, visas 60 olas var izmest. Ja ir tik mazs inkubators, neatmaksājas iegādāties arī ģeneratoru. Pilsētās viss notiek daudz operatīvāk,” pārliecinājušies saimnieki. Kopumā šobrīd saimniecībā ir aptuveni 200 vistu. Šo mājputnu skaitu ir plānots palielināt. „Izšķirties par labu mājputniem mūs piespieda dzīve. Man nācās pārciest muguras operāciju, kā rezultātā nācās atteikties no govīm, aitām un cūkām. Vistas pabarot tomēr ir daudz vieglāk. Arī pati savulaik esmu strādājusi kolhoza „Spars” vistu fermā, tāpēc vistkopība ir labi zināma,” paskaidro Lienīte. Lai izaudzētu broileru, kas sver gandrīz četrus kilogramus, ir vajadzīgi pieci mēneši, nevis trīs, kā tas esot lielajās broileru „rūpnīcās”. „Ja cāļus baro nevis ar barību, kas tos strauji „izdzen”, bet ar kartupeļiem, pašu saimniecībā izaudzētiem graudiem, auzām, āboliem, ķirbjiem, tad ar trīs mēnešiem nepietiks. Mūsu vistas šos labumus ēd, cik vien vēlas,” lepojas Lienīte. Gan vistas un pīles gaļu, gan olas „Māliņu” saimnieki pārdod vietējiem iedzīvotājiem. Arī vairāki cilvēki, kuri strādā Rīgā, ielāgojuši ceļu uz saimniecību, lai nopirktu olas. „Pīles audzējam tikai tāpēc, lai pavasaros varētu pārdot pīlēnus, jo pīles gaļa ne visiem garšo. Tajā ir daudz tauku,” pamato Lienīte.

Rēķina, kā lētāk
Pa vasaru mājputni dzīvo ārā, speciāli tam iežogotā teritorijā, bet ziemā tām ir brīva izvēle, kad uzturēties kūtī, kad doties svaigā gaisā. Galvenais, lai ziemā vistām būtu silts dzeramais ūdens. ”Vasarā lielākie kaitnieki ir vanagi, kuri īpaši tīko pēc cāļiem. Visādi mēģinām vistas no tiem pasargāt, izliekot gan biedēkļus, gan velkot pāri tīklu un tamlīdzīgi. Lai vistas nelidotu pāri žogam, tām regulāri apgriežam spārnu galus,” stāsta Lienīte. Viesturs var būt lepns ar paša rokām uzcelto jauno kūti, kurā jau iekārtojušies sivēni, kas iegādāti nesen. „No „Hipotēku bankas” nācās aizņemties pusotru tūkstoti latu. Šogad ar banku pilnībā norēķināsimies, kad saņemsim Eiropas piešķirtos atbalsta platību maksājumus. Lai celtniecība būtu lētāka, pats lēju arī sienu blokus,” stāsta saimnieks. Ar dažādu projektu rakstīšanu, domājot par saimniecības paplašināšanu, „Māliņi” neaizraujas, jo vispirms tiek izvērtēts, vai būs pa spēkam visu atlīdzināt. Biedē arī pārliekā birokrātija un neskaitāmo noteikumu izpilde. „Mājputnu audzēšana ir finansiāls atbalsts ģimenes budžetā. Agrāk vīrs ar lauksaimniecības tehniku izlīdzēja arī vienam otram graudu audzētājam, bet pamazām šo pakalpojumu kļūst arvien mazāk. Labi, ka mums ir pati nepieciešamākā tehnika, lai rudeņos un pavasaros nevajadzētu pirkt pakalpojumus, jo audzējam kviešus, miežus un auzas. Pērn iesējām arī zirņus. Mazās saimniecības kuļas, kā nu katra var. Tām, vēršoties dažādās instancēs, pirmais jautājums, kas vienmēr tiek uzdots: „Vai jūs spēsiet atdot naudu? Nevienu neinteresē, ka mēs to spēsim. Tomēr jūtamies iekšēji lepni, ka nav jāiet pa pasauli ar pastieptu roku,” prāto Lienīte.
Saimniecībā sava vieta ierādīta arī vienīgajai piena devējai kazai Baltītei, kas saimniekus aplaimo ar 2 litriem piena dienā. Iegādāti arī šķirnes truši, kas perspektīvā varētu kļūt par vēl vienu šīs piemājas saimniecības ražošanas nozari.

Fakti

◆ „Māliņu” piemājas saimniecībā ir 200 dējējvistas, broileri, pīles un tītari.
◆ Cālēnus un pīlēnus saimniecībā iegūst, izmantojot pašu iegādātu inkubatoru, kurā iespējams ievietot 60 olas.
◆ Perēšanas laikā vista katru olu apgroza vidēji 50 reizes dienā.
◆ Pasaulē ir aptuveni 250 vistu šķirņu.
◆ Latvijā gadā viens iedzīvotājs vidēji patērē aptuveni 200 olu.
◆ Jo vista vecāka, jo dēj lielākas olas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mājputni – finansiāls atbalsts

Kategorijas