Dzirkstele.lv ARHĪVS

Strūves liecības arī Gulbenes novadā

Malda Ilgaža

2013. gada 18. oktobris 00:00

246
Strūves liecības arī Gulbenes novadā

Gulbenes novada Beļavas pagasta Kārtenes pilskalnā atrodas Strūves ģeodēziskā loka punkts. Pagaidām par to liecina tikai informatīva zīme, bet ar laiku šī savdabīgā, skaistā  vieta, iespējams, tiks iekļauta Latvijas Kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā un kļūs par apskates objektu tūristiem. Ģeodēzista Strūves 1828.gadā izveidotais loks ir viena no pirmajām precīzajām metodēm zemes izmēra un formas noteikšanai. Strūves meridiāna loks stiepjas no Norvēģijas Ledus okeāna piekrastes līdz Donavas grīvai pie Melnās jūras, šķērsojot desmit valstis, tajā skaitā arī Latviju un Gulbenes novadu. Otrs šāds punkts atrodas Rankas pagastā.                                   

Strūves meridiāna loks sastāv no 258 galvenajiem trīsstūriem, 265 ģeodēziskajiem punktiem, kuri atrodas Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā un Moldovā.

Līdz šodienai saglabājušies tikai 34 loka punkti.  Kopējais ķēdes garums ir vairāk nekā 2800 kilometru. Latvijā atrodas 16 punkti. UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā jau iekļauti divi punkti – “Jēkabpils” Jēkabpilī un “Sestukalns” Ērgļu novadā, cerams, ka tājā iekļūs arī punkti Kārtenes pilskalnā Beļavā un  Rankas pagastā.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvis Kristaps Holšteins interneta vietnē ievietotajā informācijā skaidro, ka Strūves meridiāna loks ir pirmais precīzais mērījums, kas veikts 19.gadsimta otrajā pusē, lai iegūtu precīzu mūsu planētas izmēru un formu saistībā ar Ņūtona teoriju, ka pasaule nav precīzas lodes formā.

Objekts piesaistīs
Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš sola, ka tiks sakopts Kārtenes pilskalns, lai tā apmeklētāji ne tikai varētu apskatīt Strūves punkta atrašanās vietu, bet vērot arī skaisto ainavu, kas paveras no pilskalna. „Pilskalnā kokus necirtīsim, bet atbrīvosim to no krūmiem. Arī pats pilskalns tādējādi kļūs par piesaistošu apskates objektu,” saka A.Rakstiņš.
Arī Rankas pagasta pārvaldes vadītājs Māris Jansons uzsver, ka nākamajā gadā noteikti turpinās strādāt, lai Strūves punkta vietu tīrumā aiz “Kalnāju” mājām, kur šobrīd atrodas tikai informatīvs uzraksts, padarītu par tūristus piesaistošu objektu. “Tam, ka punkts atrodas uz privātās zemes, tās īpašnieki neiebilst. Cik man ir zināms, tad arī zinātnieki vēl turpinās pētījumus, lai vēl vairāk precizētu punktu atrašanās vietu,” stāsta M.Jansons.

Iesaistās kopīgā sadarbībā
Novada dome šogad iesaistījusies projektā „Strūve apvieno caur gadsimtiem”. Projektā iesaistījušies arī pašvaldības sadarbības partneri no Baltkrievijas Ošmjanu rajona. Jau pavasarī notika pirmās divas ekspedīcijas, lai meklētu liecības par 19.gadsimtā veikto zemes uzmērīšanu. Ekspedīciju laikā konkrētajos punktos akmeņi ar Strūves laika atzīmēm netika atrasti, tāpēc izpētes darbi vēl turpināsies, tomēr ekspedīcijas dalībniekiem izdevās atrakt vēlāku periodu atzīmes, kas, iespējams, savulaik ir uzstādītas Strūves mērījumu vietās, piemēram, Beļavas pagasta Kārtenes pilskalnā atrodas akmens, kas datēts ar 1904.gadu.
„Strūves punkta atrašanās vietā Rankas pagastā nekādas senās liecības atrast neizdevās, lai gan speciālisti, kas piedalījās ekspedīcijā, bilda, ka, veicot izrakumus, izdotos atrast šīs liecības,” stāsta ekspedīcijas dalībniece Gulbenes Invalīdu biedrības valdes locekle Biruta Kozlovska.