Gāja vieglāko ceļu

2013. gada 22. oktobris 00:00

Konkurences padome atzinusi, ka kompānija “Latvijas Gāze”, prasot, lai personas, kas savā jauniegūtajā īpašumā vēlas ievilkt dabasgāzi, vispirms samaksā iepriekšējo iemītnieku iekrātos maksājumus par gāzi, nav rīkojušies likumīgi un piespriedusi tai naudas sodu 1,56 miljonu latu apmērā. Domājams, ka ar to vien uzņēmuma izdevumi nebeigsies, neslēpj Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama.
- Kādi ir galvenie iemesli tam, kāpēc tika nolemts par kompānijai “Latvijas Gāze” (LG) nelabvēlīgu spriedumu?
- Mēs izpētījām informāciju, kas tika saņemta publiskās konsultācijas laikā 2011. gada beigās un 2012. gada sākumā. Jau pirms tam bija pienākusi informācija par atsevišķiem gadījumiem, kad LG, teiksim tā, atsaka noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu jaunajam lietotājam, kamēr viņš nebūs samaksājis iepriekšējā lietotāja parādu. Lai saprastu, vai tie ir bijuši atsevišķi, izolēti gadījumi vai arī sistēmiska prakse, mēs ierosinājām lietu, aicinājām mums ziņot par šādiem gadījumiem un saņēmām informāciju par vairāk nekā 500 precedentiem, tika aprakstītas dažādas situācijas no īrnieku, nomnieku, pārvaldnieku, esošo un bijušo īpašnieku puses. Proti, tika aprakstīts, kādās situācijās šīs personas ir nonākušas, kad, būdami jauni lietotāji, šie cilvēki ir vēlējušies nodrošināt sev dabasgāzes piegādi un LG viņiem bija atteikusi. Respektīvi, LG tā vietā, lai būtu nodarbojusies ar savlaicīgu parādu piedziņu, veikusi nepieciešamās darbības šajā jomā, ko šim uzņēmumam paredz arī Dabasgāzes piegādes noteikumi, kā arī likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. LG neizmantoja šīs savas tiesības, bet vienkārši gāja vieglāko ceļu, uzliekot parādu piedziņu jaunajam lietotājam, kurš tad arī maksāja, lai vispār dabūtu jaunu pieslēgumu. Izanalizējot visu šo informāciju, izvērtējot visus LG argumentus, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas viedokli, kā arī dažādus normatīvos regulējumus, nonācām pie secinājuma, ka konkrētajos gadījumos, kas ir aprakstīti mūsu lēmumā, LG tiešām ir ļaunprātīgi izmantojusi savu monopolstāvokli, uzliekot izmaksas par parāda piedziņu uz jauno ar attiecīgajiem parādiem nesaistīto lietotāju. LG ir noteikts pienākums pārtraukt šīs darbības, kas arī ir aprakstītas lēmumā, turklāt pieļaujam, ka LG ļoti labi saprata, ko tā dara. Tāpat ir uzlikts arī sods. Mūsu lēmums pasargā mājsaimniecības, patērētājus, kā arī tirgus dalībniekus no šādiem netaisnīgiem tirdzniecības nosacījumiem dabasgāzes tirgū, kur LG ir neizbēgams partneris.
- Vienkārši sakot, ir noteikts, ka LG drīkst vērst parādu piedziņu pret konkrēto lietotāju, kurš nav laikus samaksājis par saņemto dabasgāzi, nevis nekustamo īpašumu?
- Jā, tā ir noteikts arī likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Arī Dabasgāzes piegādes noteikumos teikts, ka līgums ir lietotājam. Tātad LG slēdz līgumu ar lietotāju. Un nevienā normatīvajā regulējumā nav pateikts, ka LG būtu tiesības dabasgāzes piegādes līguma lietotājam, kas neko nav parādā, gāzi nepiegādāt. Tas viss ir pateikts regulējumā, un mēs to visu izanalizējām. Tāpat jāmin, ka Dabasgāzes piegādes noteikumi pasaka – mājokļa īpašnieks atbild par īrnieku parādiem. Tās ir attiecības starp LG un lietotāju.
- LG paziņojusi, ka gatavojas šo Konkurences padomes lēmumu pārsūdzēt. Kādu prognozējat iespējamo scenāriju?
- Vispirms jau jāteic, ka šāds LG paziņojums mūs nepārsteidz – tas ir normāls demokrātiskas valsts process, un tiesvedības ceļā ir iespējams pateikt, vai Konkurences padomes lēmums ir pareizs un vai tas ir atstājams spēkā. Kādu prognozi šajā sakarā varu izteikt... paskatījos mūsu pēdējo piecu gadu lēmumus, kas ir pabijuši tiesvedībā, un jāteic, ka kopš 2009. gada tiesā ir bijuši 90 mūsu lēmumi, no kuriem tiesas gala instancē tikai divi ir tikuši atcelti. Mēs ļoti rūpīgi strādājām arī ar konkrēto jautājumu. Turklāt gribu uzsvērt, ka Konkurences padomei ir ļoti augsts lietu pierādīšanas standarts. Šī lieta bija ļoti sarežģīta. Ir bijušas daudzas tikšanās ar regulatoru, LG klientiem, pašu LG. Ļoti rūpīgi vērtējām visus iespējamos argumentus. Gājām tik dziļi, ka analizējām dažādas situācijas, mēģinot saprast, kādos gadījumos ir pamats atteikt pieslēgumu. Ir bijuši kādi trīs gadījumi, kad atzinām, ka LG ir pamatoti atteikusi pieslēgumu. Ir bijuši gadījumi, kad, piemēram, uzņēmums pārmet savas akcijas uz citu vietu, lai tādējādi izvairītos no maksāšanas. Taču kopumā jāteic, ka Konkurences padomes lēmums ir ļoti argumentēti un pamatīgi izstrādāts.
- Konkurences padome šīs lietas kontekstā ir tikusies arī ar LG pārstāvjiem. Kādi bija viņu argumenti par labu šādai parādu iekasēšanas politikai?
- Arguments bija ļoti vienkāršs – to nevar darīt tāpēc, ka to nevar darīt... Turklāt, ja LG tomēr kaut ko darītu, uzreiz celtos tarifi, cenas un tamlīdzīgi. Patiesībā tur bija pietrūkusi labā griba, vēlme izanalizēt situācijas, meklēt risinājumus. Ja uzņēmums neatrastos monopolstāvoklī, tas būtu sakārtojis šo sistēmu. Pretējā gadījumā pastāvētu zināms risks. Strādājot konkurences apstākļos, klientam nevar uzspiest nepamatotas prasības, jo pretējā gadījumā viņš pateiks, ka aiziet pie cita dabasgāzes piegādātāja. Strādājot konkurences apstākļos, LG jau būtu uzņēmusies noteiktu risku un meklētu risinājumus, kā piedzīt parādus. Savukārt, strādājot monopolstāvoklī, ir iespējams vienkārši pateikt – tas nav iespējams tāpēc, ka nav iespējams. Tajā pašā laikā ar pietiekami liela normatīvā regulējuma palīdzību LG jau ir pateikts, ka parādu piedziņas jautājums ir kārtojams Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat ir iespējams ieviest priekšapmaksu par piegādāto gāzi. LG, tāpat kā jebkuram komersantam, ir jādomā, kā organizēt savu parādu piedziņu, kā efektīvi strādāt, nevis, izmantojot monopolstāvokli, uzlikt šo jautājumu uz klientu pleciem, kas par šiem parādiem nekādā ziņā nav atbildīgi. Mēs arī ilgstoši vērtējām, kurās situācijās ir pamatoti atteikt gāzes piegādi, bet kuros – nav. Visa šī situācija ir sakārtojama, un tai nav nekāda sakara, piemēram, ar to, ka tagad būtu jāceļ gāzes tarifi. Jāpiebilst, ka parādnieku skaits LG veido apmēram 5 % no visiem šīs kompānijas klientiem. Parādu vadība ir jārisina efektīvi, nevis jāliek tie maksāt pilnīgi nesaistītiem lietotājiem.
- Uzskatāt, ka nupat pieņemtais lēmums LG sakarā nevar kalpot par pamatu tam, lai šī kompānija prasītu tarifu palielinājumu, piemēram, sākot ar nākamo gadu?
- Mēs aicinām izmantot Konkurences likuma piedāvātās iespējas. Respektīvi, ja iedzīvotājs vai uzņēmums ir cietis no dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas vienošanās vai aizliegtas vienošanās jeb karteļa, tam ir tiesības vērsties tiesā, prasot zaudējumu atlīdzību. Šajā gadījumā ejamais ceļš ir ļoti vienkāršs – tie patērētāji, kuri ir samaksājuši nepamatoti pieprasīto iepriekšējo lietotāju parādu, droši vien ir saņēmuši un saglabājuši kādu maksājumu dokumentu, un tagad viņi var vērsties LG, prasot zaudējumu atlīdzību. Tāpat šādi patērētāji var vērsties tiesā, lūdzot kompensēt viņiem radušos zaudējumus.
- Paredzat daudz prasību tiesā šajā jomā?
- Tas ir patērētāju ziņā – laiks rādīs. Jau pēc lēmuma pieņemšanas mēs Konkurences padomē saņēmām ļoti daudzus telefona zvanus – zvanīja cietušie un jau interesējās, kur un kādā veidā viņiem vērsties par zaudējumu atlīdzību. Tādējādi pieļauju, ka būs cilvēki, kuri šo iespēju izmantos.
- Vai, jūsuprāt, šāda LG taktika tomēr varētu kalpot par mācību iedzīvotājiem un uzņēmumiem, ka, iegādājoties īpašumu, pirms tam tomēr vajadzētu pārliecināties, ka tam nav parādu un citu apgrūtinājumu?
- Neapšaubāmi, tā ir. Taču droši vien ne visos gadījumos tas ir iespējams. It īpaši, ņemot vērā, ka nereti dažādi maksājumi ir piesaistīti lietotājam, nevis īpašniekam. Jebkurā gadījumā, kaut ko pērkot, ir tomēr vispirms jānoskaidro, kas tiek pirkts.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gāja vieglāko ceļu

Kategorijas