Gulbene – apriņķa centrs?

2013. gada 22. oktobris 00:00

801

Paredzēt vai ne, ka Gulbene perspektīvā varētu būt ne tikai sava novada, bet arī apriņķa nozīmes centrs?
Par to pagājušajā nedēļā, 16.oktobrī, novada deputāti diskutēja tautsaimniecības komitejas sēdē.
Šis bija viens no jautājumiem, kas radās viņiem, apspriežot novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2014.-2030.gadam. Stratēģiju paredzēts apstiprināt 24.oktobra novada domes sēdē.
Pret Gulbenes kā apriņķa nozīmes centru esot iebildumi Vidzemes plānošanas reģionam, informēja novada domes Attīstības un īpašumu nodaļas teritorijas plānotāja Marta Mikolaja. Viņa arī norādīja, ka šobrīd Latvijā doma par apriņķu kā otrā līmeņa pašvaldību veidošanu vairs nav īpaši aktuāla. Tāpēc esot jāsaprot, vai Gulbenes novadā vispār ir jēga izvirzīt šādu mērķi. Plānošanas dokumenti ir jāsaskaņo gan reģionā, gan valstī – uzsvēra novada domes priekšsēdētāja vietnieks, tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Andis Caunītis. Nepietiek tikai gribēt, savs viedoklis ir jāpamato, viņš uzsvēra. Deputāts Andris Apinītis sacīja, ka svarīgāk ir, ko domā deputāti novadā, nevis amatpersonas Vidzemes plānošanas reģionā, kura pastāvēšana arī turpmāk netiek simtprocentīgi garantēta. M.Mikolaja pauda savu viedokli, ka, paredzot Gulbenei apriņķa centra nozīmi, var cīnīties par dažādu valsts iestāžu reģionālo centru atrašanās vietu tieši šajā pilsētā. Novada domes Attīstības un īpašumu nodaļas vadītāja Guna Švika akcentēja, ka stratēģija ir plānošanas dokuments laika posmam līdz 2030.gadam, tieši tāpēc tur vajadzētu paredzēt arī to, ka Gulbene pretendē būt apriņķa nozīmes centrs, ja nākotnē tas būs aktuāli.
Lielākajā daļā Eiropas valstu ir divu līmeņu vietvaras. Arī Latvijā tā bija: pirmās brīvvalsts laikā – apriņķi un pagasti, gandrīz visā padomju laikā – rajoni un ciemu padomes, kuras pēc neatkarības atgūšanas atkal pārdēvēja par pagastiem. Bija arī periodi, kad Latvijā bija trīs līmeņu pašvaldības. Staļina laikā Latvija bija sadalīta apgabalos, rajonos un ciema padomēs. Tagad Latvijā pēc pašvaldību vēlēšanām ir tikai viena līmeņa pašvaldības – pilsētas vai novadi.
1998.gadā, kad valdība nolēma īstenot reģionālo reformu, likumā ierakstīja, ka otrā līmeņa pašvaldības būs apriņķi. Bija paredzēts izveidot piecus apriņķus – Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales. Vēlāk likumā vārds “apriņķis” tika aizstāts ar vārdu “plānošanas reģions”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gulbene – apriņķa centrs?

Kategorijas