Negribētos apstāties pusceļā, bet turpināt iesākto!

2013. gada 22. oktobris 00:00

Mūsu futbola komanda FB “Gulbene” šajā sezonā startē Latvijas 1.līgas čempionātā futbolā. Sezona pamazām tuvojas beigām, atlikušas vien pāris spēles. Turnīra tabulā komanda atrodas 2.vietā. Aicinājām komandas galveno treneri Igoru Korabļovu novērtēt šo sezonu.

- Kā vērtē komandas sniegumu šajā sezonā?
- Pirms sezonas kā mērķi sev bijām uzstādījuši cīnīties par iespēju atkal iekļūt virslīgā. Pa tiešo no 1.vietas iekļūt virslīgā neizdosies, bet mēs esam sev nodrošinājuši vietu pārspēlēs. Ar virslīgas priekšpēdējās vietas ieguvējiem cīnīsimies par iespēju nākamajā gadā atkal spēlēt augstākajā līgā. Šobrīd, ņemot vērā mūsu iespējas, komandas sniegumu varu novērtēt kā apmierinošu, bet pēc pārspēlēm vērtējums var mainīties gan uz labāko, gan sliktāko pusi. Pašreiz, protams, ir neliela vilšanās, taču šo vilšanos vēl ir iespēja pārvērst priekā, tādēļ nepieciešams trenēties un ar savu uzcītību pacensties sasniegt šo prieka brīdi. Brīnumi taču notiek! Vai mums vēl varētu izdoties atlikušajās spēlēs uzlabot savu šābrīža rezultātu? Nedomāju, ka BFC “Daugava” zaudēs visās trīs spēlēs, tādēļ būsim reālisti. Jāsaprot, ka arī mūsu iespējas nav salīdzināmas ar BFC “Daugava”, kam ar domes un vietējo biznesmeņu atbalstu ir radīti tādi apstākļi, kādi ir dažai labai virslīgas komandai.
- Kuri spēlētāji šosezon devuši lielāko ieguldījumu?
- Esmu pateicīgs visiem spēlētājiem, kas spēlēja, un īpaši pateicīgs tiem, kas šobrīd ir palikuši komandā un cenšas nospēlēt sezonu līdz beigām. Piebildīšu, ka vairākas spēles sekmīgi aizvadīja arī jaunie gulbenieši Mareks Kozlovskis un Kirils Stepanovs. Diemžēl saistībā ar aizņemtību darbā ne vienmēr mums bija gatavs palīdzēt Jānis Lapss.
- Ar kādām grūtībām bija jāsaskaras šajā sezonā?
- Domāju, ka nekļūdīšos, teikdams, ka galvenās grūtības bija finanses un cilvēciskais faktors. Šogad esam tiešām īsta amatieru komanda. Mums nav iespēju trenēties katru dienu un pilnā sastāvā, kā tas bija agrāk. Vairāki mūsu spēlētāji strādā, un tāpēc ne vienmēr izdevās visus stiprākos savākt kopā pat uz spēlēm, jo spēlētāji bija dilemmas priekšā – doties uz darbu vai braukt spēlēt. Sezonas vidū atsevišķi spēlētāji centās iekārtoties ārzemēs, un kā gan viņiem varēja to liegt?
- Kā tev pašam veicās kā trenerim, strādājot ar komandu?
- Šogad man neizdevās izmēģināt strādāt ar komandu klasiskā trenera lomā, kurš treniņā stāv laukuma malā un vada treniņprocesu. Man pastāvīgi nācās trenēties un spēlēt kopā ar komandu un korekcijas veikt, esot komandas iekšpusē. Trenerim, protams, viss ir redzams daudz labāk, notiekošā aina ir redzama pilnā apjomā. Strādājot ar komandu, redzi un iepazīsti cilvēkus no dažādiem skatpunktiem, gūsti pieredzi un izdari savus secinājumus. Šajā laikā esmu sapratis – trenerim ir jābūt labam psihologam, bet ne auklei, kā domā atsevišķi spēlētāji.
- Kādas, tavuprāt, ir komandas perspektīvas nākamajā sezonā? Vai tu pats būtu ar mieru strādāt ar komandu nākamgad?
- Šobrīd pat lielākā daļa virslīgas klubu nezina par savām perspektīvām, kur nu vēl mēs. Visus gadus komanda ir noturējusies ar atsevišķu cilvēku, kuri iegulda ne mazus savus līdzekļus, entuziasmu. Protams, nenovērtējams ir arī Gulbenes novada domes ieguldījums. Īpaši lielu palīdzību saņēmām pirmajā gadā, kad iekļuvām virslīgā, – tad ar domes vadības palīdzību tika piesaistīti nopietni sponsori, mēs varējām izmantot arī internātu un sporta skolas autobusu. Droši vien ņemot vērā apstākli, ka nespējām noturēties virslīgā, diemžēl interese par komandu ir mazinājusies, tajā skaitā arī no skatītāju puses. Lai gan arī šajā gadā mūsu spēles bija visapmeklētākās 1.līgā. Nākotne, tajā skaitā arī mana kā trenera nākotne, lielā mērā būs atkarīga, vai pārspēlēs mēs spēsim atgriezties virslīgā. Atklāti sakot, tas būs varoņdarbs, ja to izdosies paveikt. Centīsimies to darīt, kaut vai novada jauno futbolistu dēļ, kuri šajā gadā veiksmīgi startēja vairākās sacensībās. Īpaši priecē U-9 komandas futbolistu veiksme – viņi izcīnīja augsto 5.vietu Latvijas čempionāta finālā. Tātad neesmu velti pāris gadus nostrādājis Gulbenes sporta skolā un esmu viņiem kaut ko iemācījis. Diemžēl jaunā sporta skolas vadība nav izrādījusi interesi par futbola attīstību, tādēļ šā gada sākumā nācās darbu sporta skolā pamest. Žēl, jo darbs man patika! Apmierināti bija arī bērnu vecāki. Cerēsim uz labāko - varbūt mums beidzot sniegs savu atbalstu vietējie uzņēmēji. Diemžēl atšķirībā no Rietumeiropas Latvijā pagaidām netiek kultivēts vietējais patriotisms un prieks par savas dzimtās vietas veiksmēm, tostarp arī sportiskajām. Jāsaprot, ka, arī pateicoties mūsu futbola komandai, par Gulbeni uzzināja daudzās pasaules vietās. Negribētos apstāties pusceļā, bet turpināt iesākto!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Negribētos apstāties pusceļā, bet turpināt iesākto!

Kategorijas