Pie bitēm ar mīlestību

2013. gada 24. oktobris 00:00

496

Galgauskas pagasta zemnieku saimniecībā „Lazdukalns”, kur saimnieko Valda Vītola, ienācis rudens, noklājot biezu lapu paklāju arī uz takas, kas no dzīvojamās mājas paugura galā ved uz jauno bišu māju, kur saimniece izsviedusi pirmo lielo medus ražu. „Ja pie bitītēm iet ar mīlestību, tās dāsni atlīdzina ar medus pilnām kārēm,” saka Valda.

Dabā nevajag iejaukties
„Lapas ir koka mētelis. Tāpēc jau koks rudenī nobirdina lapas, lai ar to palīdzību pasargātu savas saknes no kailsala. Mums visiem ir jāiemācās dzīvot saskaņā ar dabu un to saudzēt. Kopš man ir bites, to saprotu arvien vairāk. Kā es pārdzīvoju par katru ar ķimikālijām miglotu lauku, par nežēlīgu zemes izmantošanu. Saprotu, ka ir jāaudzē graudi maizei, bet mēs nedrīkstam iznīcināt vērtīgo kukainīti biti, kas ir vienīgā, kas aplido katru ziedu. Tāpēc es vairs kā agrāk neuztraucos par nezālēm, kas šur tur aug. Es pat rudenī ilgi negriezu piparmētras, redzot, kā pa tām dzīvojas bites. Ja iznīcināsim bites, tad iznīcināsim vēl daudz ko citu dabā,” ejot pa taku uz jauno bišu māju, saka Valda.

Rapšu medu neslavē
Bišu namiņā vietu raduši medus rāmīši, medus sviede un citas biškopim noderīgas lietas. Pie sienas sarindoti krāsaini, ar dažādiem ārstniecības augiem pildīti tējas maisiņi, ko rotā uzraksti, piemēram, „Meža zemenes”, „Ugunspuķe”, „Piparmētra” un citi. „Esmu pateicīga manam pirmajam palīgam Jurim Slaucītājam, kurš man deva pirmos padomus, kā darboties ar bitēm. Vīra brālis Indulis Vītols bija tas, kurš man palīdzēja paveikt visus grūtos darbus. Tikai tagad saprotu, cik būtībā biškopība ir smags darbs, jo medus pilnās magazīnas nav vieglas. Liels palīgs ir dēls Edijs, kurš man palīdzēja atvākot šūnas un izsviest medu. Šogad mani kā iesācēju arī Dieviņš pažēloja, jo bija liels medus ienesums. Medu nācās sviest pat trīs reizes. Daļu no biškopībā ieguldītās naudas atpelnījām, bet ir jau tā, ka ar vienu roku paņem, ar otru atdod. Piemēram, rudenī bija jāpērk sīrups bišu piebarošanai,” stāsta Valda. Viņa ir norūpējusies, ka visapkārt arvien lielāku vietu iekaro rapšu lauki, kur tiek izmantotas ķimikālijas. „Pieredzējuši bitenieki neiesaka ziemošanai izmantot rapšu medu, jo tas ir rūgts, pēc savas struktūras smags un bitēm grūti sagremojams,” skaidro „Lazdukalna” saimniece.
Ar medu neskopojas
Valda ir sertificēta pirtniece, ar lielu zināšanu bagāžu, tomēr tas nav ļāvis viņai apstāties. „Kad vairs nebūs tik daudz spēka, lai noņemtos ar pēršanu, varēšu nodarboties ar bitēm, lai kaut ko piepelnītu klāt „lielajai” pensijai. Galvenais, ka arī vecumā būšu spiesta kustēties un iemācīties kaut ko jaunu, jo negribu līdzināties mierīgam dīķim. Tagad ir medus, tāpēc arī pirtī, dāmas perot, ar medu neskopojos. Gatavoju medu ar dažādām piedevām, lai būtu pirtī ar ko panašķoties. Leju arī vaska sveces, kas visiem ģimenes locekļiem ļoti patīk. Tagad es zinu, kādam jābūt labam medum. Bites nevar būt barotas ar cukuru. Mans medus visiem labi garšo, tāpēc gandrīz visu daudzumu jau esmu pārdevusi. Tagad jāskatās, lai pašai nepietrūkst,” stāsta Valda. „Lazdukalnā” šobrīd pavisam ir deviņas bišu saimes. Ja ienākšot kāds spiets, tad būšot arī desmitā saime, bet vairāk gan ne.

Skandē latvju dainas
Pirms kāda laika Valda rakstījusi projektu atbalstam lauku saimniecības modernizācijai. Par projekta naudu uzbūvēta bišu māja un iegādāti bišu stropi. Viss kopā, ieskaitot atbalstu un saimnieces personiskos līdzekļus bišu saimju un biškopības inventāra iegādei, izmaksājis vairāk nekā 3200 latu. Interesanti, ka katru bišu stropu rotā kāda latviskā zīme, bet pati saimniece pie bitēm darbojas, skaitot latvju dainas, piemēram, „Tikušam dēliņam bite jūdza kumeliņu. Sudrabiņa loku lieca, vaska lēja kamaniņas” vai „Bišu māte, bišu māte, nāc manā dārziņā. Manā rožu dārziņā mīksti dūnu spilventiņi”. „Pie bitēm ir jādodas ar mīlestību, nevis domājot tikai par to, lai būtu vairāk medus. Tad pat bišu dzēlieni nešķiet sāpīgi. Vienā reizē, kad straujāk darbojos, iekoda 20 bites, bet nekāda vaina. Rudens pusē, kad barības sāk pietrūkt, bites kļūst mazliet nervozākas,” novērojusi Valda. Tiem, kas vēl tikai gatavojas kļūt par biteniekiem, viņa iesaka ņemt vērā, ka visgrūtākā ir finansiālā šīs nodarbes puse, jo, piemēram, tikai bišu strops pilnā komplektā izmaksā aptuveni 80 latu. Bišu atdaleņi maksā aptuveni 45 latus. „Grāmatās izlasītā teorija par biškopību ir viens, bet prakse – pavisam, kas cits. Katram biteniekam ir savi paņēmieni un pieredze. Es krāšu pati savējo,” apņēmīgi saka „Lazdukalna” saimniece.

Valdas Vītolas ieteikumi

◆ Katru rītu tukšā dūšā jāapēd ēdamkarote medus, uzdzerot siltu ūdeni. Tas palīdz attīrīt gremošanas traktu, kā arī palīdz aknām.

◆ Ja ir sirds nepietiekamība, tad ņem 300 gramus žāvētu plūmju, 300 gramus žāvētu aprikožu, 300 gramus rozīņu, 300 gramus medus, 100 gramus mežrozīšu sīrupa. Ar visu mizu samaļ trīs četrus citronus, kā arī samaļ aprikozes, plūmes un rozīnes. Visu ievieto burkā un piecas dienas ļauj pastāvēt. No rīta tukšā dūšā lieto pa vienai ēdamkarotei.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pie bitēm ar mīlestību

Kategorijas