Vērtīgs ieguvums novada vēsturei

2013. gada 24. oktobris 00:00

Pagājušajā piektdienā Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejs aicināja gan vēstures skolotājus, gan arī citus interesentus uz semināru “Gulbenes pilskalns. Arheoloģija. Muzejs”. Semināra laikā par saviem darbiem, veicot izpēti Gulbenes pilskalnā, stāstīja arheologs Oskars Ušpelis. Klātesošajiem bija arī iespēja apskatīt darbu laikā atrasto senlietu ekspresizstādi un doties ekskursijā uz vietu, kur tika veikti izpētes darbi.
Pirmie Gulbenes viduslaiku pils izpētes darbi veikti jau 1837.gadā, kad vietu sagatavoja luterāņu baznīcas būvniecības darbiem. Šajā laikā tika atrakti pils ārējie mūri, un to uzmērojums publicēts 1840.gadā, bet līdz atkārtotai izpētei nācās gaidīt 175 gadus. Pagājušā gada rudenī, izbūvējot ūdensvadu un kanalizāciju mācītājmājai pie luterāņu baznīcas, arheologa O.Ušpeļa vadībā šeit tika veikta arheoloģiskā izpēte.

Pilij – divi būvperiodi
“Runājot par pils celtniecības laiku, domas dalās. Ir pētnieki, kas uzskata, ka tā ir celta 1340.gadā, bet tam nav dokumentālu pierādījumu. Pirmo reizi pati pils rakstiskajos avotos pieminēta 1416.gadā. Pilij tiek izdalīti divi būvperiodi – vispirms uzcelts četrstūrains aizsargmūris ar diviem dzīvojamajiem korpusiem pagalma malās. Otrajā būvperiodā – 16.gadsimta sākumā - pils stūrim piebūvēts apaļš tornis, kas atradās gandrīz tajā pašā vietā, kur šobrīd atrodas Lutera piemineklis, saistībā ar uguns ieroču izmantošanu un gatavošanos Livonijas karam,” stāstīja O.Ušpelis.

Unikāls atradums
Darbu gaitā tika atklātas korpusa sienas, pagalma bruģis, pagraba telpas. Sadarbojoties ar SIA “Metrum” Gulbenes nodaļu, tika veikti uzmērojumi un radās iespēja savietot veco pils plānu un šos jaunos mērījumus. “Manuprāt, unikāli ir tas, ka pils atsedzas uzreiz zem velēnas kārtas. Iespējams, atsevišķas pils daļas ir saglabājušās arī zem baznīcas. Protams, jebkuri darbi, kas notiks pie baznīcas, arī turpmāk varētu būt saistīti ar pils konstrukciju atsegumiem,” norādīja O.Ušpelis. Izpētes laikā pagraba daļā tika atrasti jumta dakstiņi, ķieģeļi ar dažādu dzīvnieku pēdu iespiedumiem, dažādas trauku lauskas, krāsns podiņi, dzelzs priekšmeti. Visi iegūtie materiāli attiecināmi uz 16.gadsimtu. “Pats interesantākais atradums ir “kaķa” ķieģelis, kas Latvijā ir unikāls atradums. Tādi ievilkumi uz ķieģeļiem arheoloģisko darbu laikā izrakumos Latvijā ir atrasti ļoti maz,” stāstīja O.Ušpelis. “Būtu, protams, interesanti veikt izrakumus tālāk un tālāk, lai pilnībā izpētītu šo pili, taču šie nav klasiskie arheoloģiskās izpētes darbi. Es pārsvarā darbojos dažādos celtniecības objektos, kad tiešām nākas palikt šajā celtniecības projekta līmenī un iespēju rakt pa kreisi, pa labi vai dziļāk nav. To, protams, var darīt, ja vien ir līdzekļi, taču potenciāls šeit ir un šī vēsturiskā informācija tiešām būtu ļoti vērtīga gan pilsētai, gan arī muzejam.”
Senlietas, kas atrastas darbu laikā, muzejā būs skatāmas šonedēļ, tās aicināts apskatīt ikviens interesents. Pēc tam tās būs pieejamas apskatei muzeja klētī.
Semināra otrajā daļā muzeja darbinieki prezentēja muzejpedagoģisko programmu “Seno latgaļu aproce”, kuras laikā visi klātesošie varēja izgatavot sev aproces.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vērtīgs ieguvums novada vēsturei

Kategorijas