Robežas kavē attīstību

2013. gada 25. oktobris 00:00

416

Gulbenes novads ar tā 13 pagastiem un pilsētu jau četrus gadus ir vienota administratīvā teritorija, taču savstarpējās zemes robežas joprojām pastāv un nav zināms, vai kādreiz tās tiks atceltas. Prakse liecina, ka bieži tas ir traucēklis.
Taču mēģinājumi kaut nedaudz grozīt pilsētas robežas, palielinot teritoriju kaut vai par dažiem metriem, šajā gadsimtā ir cietuši neveiksmi.

Kāpēc nevar atteikties?
Bieži vien izstrādājot un Gulbenē realizējot dažādus pilsētas attīstības projektus, nākas saskarties ar robežu jautājumu. To “Dzirkstelei” atzīst Gulbenes novada domes Attīstības un īpašumu nodaļas zemes ierīcības inženiere Anita Deksne. Protams, ērtāk būtu, ja vispār tiktu atceltas robežas starp 13 pagastiem un pilsētām šajā novadā, taču tas būtu pārāk dārgs pasākums - Valsts zemes dienestam vajadzētu gatavot jaunu zemes robežu aprakstu. Tie būtu milzīgi administratīvie izdevumi. Arī pagasti nav ieinteresēti atteikties no robežām, jo tas, cik naudas tiek pagastam, šobrīd ir atkarīgs no teritorijā esošo uzņēmumu skaita un veiksmīgas darbošanās, uzsver A.Deksne. Viņa šaubās, ka kaut kad tuvākajā laikā novada domē varētu sākt risināt robežu atcelšanu starp pilsētu un pagastiem. Turklāt drīzāk tas ir jautājums, kas būtu jālemj Latvijas valdībai, taču – kaut kad bagātākos laikos, nevis tagad. Šobrīd valstī ir spēkā katrai pilsētai un katram pagastam piešķirtais individuālais teritorijas kods. Piemēram, Gulbenei tas ir 5001.

Lauki pilsētā un otrādi
Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis “Dzirkstelei” stāsta, ka atceras konkrētu gadījumu, kad tika izskatīta iespēja pilsētai pievienot Stradu zemi, pieķerot klāt Litenes ielas galu, bet tad Stradu iedzīvotājam zemes nodoklis kļūtu deviņas reizes lielāks. Protams, ka viņi bijuši pret. To pašu “Dzirkstelei” saka Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš par iedzīvotājiem un uzņēmējiem Beļavas pagasta Svelberģī. “Nav intereses pievienoties pilsētai,” viņš klāsta. Gulbenes robeža ar Beļavas pagastu ir dzelzceļa pārbrauktuvē pie SIA “Apgāde-Gulbene”. Jāpiemin, ka pilsētai savulaik teju ar varu tika pievienota arī zeme pie Valmes ezera, ar ko turienes iedzīvotāji bija nemierā, kaut panākt neko nevarēja.
Ja projekts tiek realizēts pilsētas ietvaros, to bez pašvaldības lēmuma patvaļīgi nevar pastiept tālāk, lai pieķertu klāt arī pierobežas pagasta daļu. “Piemēram, realizējot Draudzesskolas ielas projektu, būtu loģiski pievilkt klāt vēl tos dažus metrus no rūpniecības zonas, kas jau atrodas Stradu pagastā, diemžēl nedrīkstējām,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis Naglis.
Viņš bilst, ka arī tā saucamajā Svelberģī Beļavas pagasta teritorija burtiski ietiecas pilsētā. J.Naglis uzskata, ka pilsētas robežas būtu jāpleš atbilstoši loģikai. Perspektīvā, viņaprāt, tas būtu jārisina. To pašu “Dzirkstelei” spiests atzīt J.Duļbinskis un A.Rakstiņš. Daukstu pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Doņuks “Dzirkstelei” saka, ka viņa pagastam nav tik ļoti aktuāls robežas jautājums ar pilsētu, jo uz Madonas ceļa Gulbene beidzas, kur ceļu šķērso Krustalīce. Šajā apvidū dzīvojamās mājas vairāk līdzinās viensētām, nevis pilsētas apbūvei. Tajā pašā laikā Tanslavu kapi, kurus dēvē arī par Gulbenes jauno kapsētu, atrodas pierobežā un tomēr Daukstu pagastā. Bet J.Duļbinska vadītā pagasta pārvalde atrodas pilsētā – Sarkanajā pilī. Tas ir vēl viens pierādījums tam, cik cieši lauki ietiecas pilsētā.

Pilsēta aug, bet...
“Jau sen dzīvojamās mājas Gulbenes pierobežā faktiski ir kā pilsētas mājas. Tas pats jāsaka par uzņēmumiem pierobežā. Pilsēta aug, bet... Domāju, ka agrāk vai vēlāk šīs teritorijas būtu jāpievieno pilsētai, taču vai iedzīvotāji un uzņēmēji to gribēs? Atkarībā no tā, kur zeme atrodas – pagastā vai pilsētā -, mainās tās kadastrālā vērtība un līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodokļa apmērs,” saka J.Duļbinskis.
Ceļmalas, Margas – tie ir Stradu pagasta ciemi, kuri faktiski paplašina pilsētu. Litenes iela, Rēzeknes iela, Blaumaņa iela, Brīvības iela Gulbenē turpinās Stradu pagasta zemē. Rekonstruējot šīs ielas, kļūst aktuāls robežu jautājums. Apbūves blīvums ir ļoti liels, bet zemes lietošanas mērķis tur visu laiku ir viens – lauksaimniecības zeme. “Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins ir atkarīgs no zemes lietošanas mērķa. Ja šī zeme kaut kad kļūs par pilsētas zemi, loģiski, ka mainīsies lietošanas mērķis, jo Gulbenei tur ir paredzēta mazstāvu apbūve, protams, ka tādā gadījumā nekustamā īpašuma nodoklis palielināsies,” “Dzirkstelei” skaidro Gulbenes novada domes Finanšu un ekonomikas nodaļas nekustamā īpašuma ekonomiste Maija Grāve.
J.Duļbinskis aktualizē vēl vienu līdz šim neiztirzātu robežjautājuma šķautni. Rekonstruētajām pilsētas ielām, kuras turpinās Stradu pagastā, tapušas vai vēl taps jaunas, skaistas gājēju ietves. Pilsētas tradīcija paredz, ka iedzīvotāji paši tīra viņu īpašumam piegulošo ietvi. Pagastos šāda paraduma nav. Kurš uzturēs un kops gājēju ietvi, kas Stradu pagastā gar Rēzeknes ceļa malu ved no Gulbenes līdz Palienai? Kas kops gājēju ietvi abās Blaumaņa ielas malās Gulbenes un Stradu pagasta pierobežā? “Gulbenē zinām, ka ziemā gājēju ietves nereti līdzinās šaha laukumam, jo viens savu daļu ietves tīra, cits netīra,” saka J.Duļbinskis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Robežas kavē attīstību

Kategorijas