Motosports ir asinīs

2013. gada 25. oktobris 00:00

1097

Lizumā motosports vienmēr ir bijis cieņā. Šis sporta veids vieno arī lizumniešu Jauntirānu ģimeni. Ar motosportu ir aizrāvies gan tētis Māris, gan arī dēls Markuss Daniels, bet mamma Aiva ir lielākā savu vīriešu līdzjutēja un atbalstītāja.
Māris stāsta, ka tehnika un motosports viņam patīk jau sen. „Kopš bērnības vairāk vai mazāk esmu bijis saistīts ar močiem. Tad uz kādu laiku manās motosportista gaitās bija iestājies neilgs pārtraukums, bet ap 20 gadu vecumu atkal tās atsāku, diemžēl neveiksmīgi – salauzu kāju un atkal iestājās pauze, taču tagad pēc 15 gadiem esmu atkal atgriezies šajā sportā. Tas man laikam ir asinīs!” saka Māris. Viņam motosports ir hobijs un atslodze no darba. „Motoru rūkoņa un sportiskais azarts, kas nāk tam visam komplektā, - man tas patīk! Maksimāli labākos rezultātus, protams, var sasniegt jaunībā, līdz 20 gadiem, pēc tam to dara vairāk prieka pēc, bet nav jau arī gluži tā, ka rezultāts nav it nemaz svarīgs, tāpēc jau esam sadalīti klasēs un ikvienam ir iespēja cīnīties par labākajiem rezultātiem starp sev līdzīgiem,” saka lizumnietis.

Kļuvis daudz apdomīgāks
Šī Mārim bija pirmā kārtīgā sezona pēc atgriešanās motosportā. Pagājušajā gadā viņš nobraucis pāris sacīkstes, bet šajā sezonā startējis gan Latvijas Motosporta federācijas kausā, gan arī Baltijas kausā cross country. Cross country ir sporta veids, kurā sacensības notiek brīvā dabā, izmantojot dabisko reljefu un mākslīgi veidotus šķēršļus. Tas ir izturības brauciens līdz divām stundām. „Cross country ir motokrosa un enduro salikums. Šis sporta veids ir vienkāršāks par klasisko motokrosu, starts šeit nav tik riskants – tas tiek dots pie noslāpētiem dzinējiem, taču arī te viss nemaz nav tik vienkārši. Turklāt neviens nav teicis, ka kādreiz vēl nestartēšu arī klasiskajā motokrosā,” piebilst Māris. Uz jautājumu, vai viņam nav bail atkal gūt kādu traumu, Māris smej, ka tad jau arī dzīvot ir jābaidās. „Tagad, protams, braucu daudz apdomīgāk, prāts šur tur nobremzē, agrāk tā nebija, biju daudz pārgalvīgāks,” saka Māris.

Interese kļūst arvien lielāka
Lai arī Aiva ir abu savu motosportistu lielākā līdzjutēja, tieši šis iemesls arī ir tas, kādēļ viņa, piemēram, nekad neskatās startus. „Par vīru varbūt tik ļoti nepārdzīvoju, jo viņš brauc ar prātu, apdomīgi, taču par Markusu es ļoti pārdzīvoju. Es, protams, jūtu līdzi un iekšēji esmu kopā ar viņiem, bet startus un arī Markusa braucienus nekad neskatos. Man ir bail no neveiksmēm. Kritienus, kas nav sāpīgi, var pārdzīvot, bet negribas, lai tie ir ar nopietnām traumām, lūzumiem,” saka Aiva. Viņa stāsta, ka sākotnēji neesot bijusi nemaz tik priecīga, ka arī dēls pievērsies motosportam, taču nu jau viņa ir apradusi ar šo domu un ir pat priecīga, ka dēlam ir nopietna aizraušanās un interese kļūst arvien lielāka. „Priecājos, ka viņiem abiem ar tēti ir kaut kas kopīgs, motosports viņus abus vieno, viņi kopā darbojas. Un arī visu ģimeni tas saliedē. Arī vecvecāki atbalsta un pārdzīvo par mūsu ģimenes motosportistiem!” saka Aiva.

Galvenais – lai ir vēlme darboties
10 gadus vecais Markuss, startējot sacensībās, aizvada jau otro sezonu, taču arī viņa draudzība ar mototehniku sākusies krietni agrāk. „Kad Markusam bija apmēram četri gadi, nopirku viņam kvadriciklu, pēc tam radās doma pirkt citu moci, un tad arī tika nopirkts mocītis, ar ko viņš brauc pašlaik. Tam jau ir trešā sezona. Pirmajā gadā viņš pabraukāja vienkārši savā nodabā, pērn startēja Latvijas Alternatīvās motosporta asociācijas sacensībās, šogad cīnījās Latvijas čempionātā un līdztekus startēja arī federācijas kausā,” stāsta Māris. „Markuss startē 65 kubikcentimetru klasē. Viņš varēja startēt arī 50 kubikcentimetru klasē, viņa vecums to pieļāva, taču katru gadu nav iespējams iegādāties jaunu moci. Varbūt, no vienas puses, tas ir arī labāk, jo viņam ir straujāka izaugsme - jācenšas līdzināties šīs klases braucējiem, kas ir vecāki, lai gan, no otras puses, varbūt tāpēc ne tik bieži izdodas baudīt uzvaras prieku, kas varētu būt kā papildu stimuls cīņā. Un tomēr galvenais, lai viņam pašam ir vēlme darboties, tad būs arī rezultāti. Izaugsme ir, un tas ir svarīgākais. Uz vietas viņš nestāv, kļūst ātrāks. Ceru, ka nākamgad vēl varēšu viņu apsteigt.”

Dārgs sporta veids
Pats Markuss atzīst, ka viņam jau agrāk paticis skatīties, kā brauc citi, un tāpēc arī pašam gribējies pamēģināt. Viņš arī it nemaz nenožēlo, ka pievērsies motosportam. Jaunais motosportists ir apņēmības pilns un vēlas sasniegt arvien labākus rezultātus, iespējams, kādreiz varbūt pacīnīties arī par čempiona titulu. Māris gan piebilst, ka ir jāapzinās arī savas iespējas. Spices braucēji to vien dara, kā trenējas, startē sacensībās un atkal trenējas, bet motosports ir arī ļoti dārgs sporta veids. Dārga ir gan tehnika, gan arī dalība sacensībās. Māris pārstāv motoklubu „Lizums MX”, kas šajā sezonā uzsāka darbību, un priecājas, ka klubs iespēju robežās cenšas atbalstīt savus sportistus. Markuss savukārt startē klubā „Dako Ziemeļvidzeme”, kas ir klubs ar pietiekami lielu pieredzi motosportā. Par atbalstu Māris pateicas arī uzņēmumam „Avoti SWF”, kur viņš strādā. „Patīkami, ka varam nodarboties ar to, kas sniedz prieku!” saka Māris.

◆ Šajā sezonā Latvijas Motosporta federācijas kausa kopvērtējumā „hobby” klasē Māris ieņēma 8.vietu, savukārt Baltijas kausā ierindojās 5.vietā. Pats Māris atzīst, ka pirmajai sezonai šie rezultāti ir pietiekami labi, jo konkurence viņu klasē arī nav nemaz tik maza.

◆ Markuss Latvijas čempionātā šogad ierindojās 15.vietā, savukārt Latvijas Motosporta federācijas kausā – 6.vietā. Jāpiebilst, ka Markuss nestartēja divos federācijas kausa posmos. Ja būtu startēts visos posmos, būtu bijusi iespēja cīnīties arī par vietu trijniekā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Motosports ir asinīs

Kategorijas