Novadā - par vienu kultūras pieminekli vairāk

2013. gada 29. oktobris 00:00

467

Novadā - par vienu kultūras pieminekli vairāk

Augusta sākumā valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā tika iekļauts jauns valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis – Kraukļu senkapi, kas atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā.
„Kraukļu senkapi tika atklāti pavisam nejauši pagājušā gada vasarā, kad pēc cita arheoloģiskā pieminekļa – Akmeņrūču senkapu - apsekošanas Aurovas mežu masīvā gājām pa mežu,” stāsta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Sarmīte Dundure.
Tuvākās mājas šiem senkapiem ir „Kraukļi”, tādēļ arī tiem dots šāds nosaukums. Līdz ar Kraukļu senkapu iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šobrīd valsts aizsardzībā Gulbenes novadā ir 77 arheoloģiskie pieminekļi. Starp tiem 50 ir valsts nozīmes, bet 27 - vietējās nozīmes pieminekļi.

Saistās ar dzelzs laikmetu
Līdzīgi Akmeņrūču senkapiem, arī Kraukļu senkapi ir akmens krāvuma un attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (1. līdz 4.gadsimtu). Krāvumam ir taisnstūra forma, un tas orientēts ziemeļaustrumu – dienvidrietumu virzienā. Tā virszemes daļas izmēri ir aptuveni 4,5x7,7 metri un augstums - aptuveni 1 metrs. Krāvuma malas veido 0,5 līdz 1 metra diametrā lieli laukakmeņi, kas dienvidu daļā ir liekāki. „Krāvuma iekšpusē akmeņu ir mazāk, un, vizuāli vērtējot, ir saglabājusies krāvuma centrālā daļa. Daži akmeņi atrodas arī krāvuma tuvākajā apkārtnē,” novērojusi inspektore.
S.Dundure skaidro, ka par agrā dzelzs laikmeta sākumu Latvijā uzskata mūsu ēras pirmo gadu, kas ilgst līdz 4.gadsimtam. Tam seko vidējais (4. – 8.gadsimts) un vēlais (8. – 12.gadsimts) dzelzs laikmets. Ar šo laikmetu Latvijas vēsturē sākas jauns posms, kura laikā notikušas ievērojamas pārmaiņas sabiedrības sociālajā, kultūras un ekonomiskajā dzīvē. Cilvēki iemācījušies iegūt dzelzi no vietējām izejvielām (purva rūdas jeb limonīta), tādēļ arī sadzīvē arvien vairāk tikuši izmantoti dzelzs darbarīki, ieroči un bronzas rotaslietas. Izmantojot dzelzs darbarīkus, strauji sākusi attīstīties zemkopība, jo ar šādiem darbarīkiem bija daudz vieglāk līst līdumus un apstrādāt zemi.

Senkapu skaits varētu kļūt lielāks
„Līdzīgi kā bronzas laikmetā, arī agrajā dzelzs laikmetā cilvēki turpināja dzīvot gan pilskalnos, gan apmetnēs. Šī laika apbedījumu tradīcijas liecina par atsevišķu etnisko grupu nodalīšanos. Vidzemes un Latgales ziemeļu daļā, tas ir arī tagadējā Gulbenes novada teritorijā, konstatēta Baltijas somiem raksturīgā tradīcija mirušos apbedīt tā saucamajos akmeņkrāvumu kapulaukos. Tos viedo 7 līdz 10 metrus garas un līdz 6 metrus platas ziemeļu – dienvidu virzienā orientētas četrstūrveidīgas akmeņu kameras jeb tarandas. Tajās mirušie parasti tika apbedīti kremēti (dažkārt arī nekremēti) un pārklāti ar 0,4 līdz 0,6 metrus biezu akmeņu un zemes slāni. Vairākas līdzās sakrautas kameras veido lēzenus, austrumu – rietumu virzienā orientētus uzkalniņus,” stāsta S.Dundure. Kopumā Latvijas teritorijā šobrīd ir konstatēti aptuveni 80 akmeņkrāvumu senkapi, taču to skaits laika gaitā vēl varētu pieaugt.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novadā - par vienu kultūras pieminekli vairāk

Kategorijas