Dzirkstele.lv ARHĪVS

Rīgas Brāļu kapos atjaunoti pilsētu ģerboņi

Evita Brokāne

2013. gada 29. oktobris 00:00

89
Rīgas Brāļu kapos atjaunoti pilsētu ģerboņi

Rīgā 21.oktobrī tika atklāta Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas pilsētu ģerboņu galerija. Ģerboņu galerijā ir arī Lejasciema pilsētas, kas pilsētas vārdu nesa no 1928. līdz 1939.gadam, un Gulbenes pilsētas ģerbonis.
Pēc Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda ielūguma pasākumā piedalījās arī Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis, Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns, Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītāja Inta Balode un pārvaldes speciālisti Dace Milne un Daiga Žviriņa. Pasākumā klātesošos uzrunāja projekta patrons, Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, kā arī eksprezidents Guntis Ulmanis. Starp pasākuma dalībniekiem bija arī daudzas citas valsts amatpersonas, pašvaldību vadītāji, restauratori un interesenti.
A.Caunītis atzina, ka pilsētu ģerboņi bija skaisti atjaunoti, bet pārējais Brāļu kapu ansamblis vēl prasa ļoti lielu darbu. Izskanējusi arī doma, ka pašvaldībām būtu jāmēģina rast iespēja palīdzēt arī turpmākajos restaurācijas darbos, jo, par spīti tam, ka Brāļu kapi atrodas Rīgā, šeit ir piemiņas vieta arī visiem tiem, kas ir cīnījušies un nolikuši galvas, vienalga, vai tie ir nezināmi kareivji vai cilvēki ar vārdu un uzvārdu, un nāk no dažādām vietām. “Vēsture ir svarīga, un arī šī vieta ir nozīmīga tās sastāvdaļa. Atklājot pilsētu ģerboņu galeriju, bija jūtama šī pilsētu un pašvaldību kopības sajūta, šis kopējais spēks, uz kura mums ir jābalstās,” saka A.Caunītis.
Noslēdzošās sienas pilsētu ģerboņu galerijā vienuviet ir apvienoti visu pašvaldību ģerboņi, lai simbolizētu Latvijas vienotību un nedalāmību. Galerijas restaurācijas darbi ilga divus gadus, un tos veica restauratori Ivo Grauduma vadībā. Daļa ģerboņu tika restaurēti jau 2012.gadā, bet pārējie – šajā gadā. Kopējās projekta izmaksas ir 57 127 lati. No tiem lielākā daļa ir tautas ziedojumi, kas savākti 2011. un 2012.gada Latvijas televīzijas akcijās 11.novembrī, Lāčplēša dienā. Otru restaurācijas līdzekļu daļu veido pašvaldību finansējums.
Darbs pie Rīgas Brāļu kapu atjaunošanas turpināsies. Nākamgad plānots restaurēt Noslēdzošo sienu ar Vidzemes un Latgales heraldiskiem tēliem un strēlnieku bareljefu, kā arī pārbūvēt priekšlaukumu, nomainot saplīsušās plāksnes pret dolomīta plāksnēm.
Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas pilsētu ģerboņu galerija izveidota no 1930. līdz 1936.gadam un ģerboņi izgatavoti un uzstādīti par pašvaldību ziedotiem līdzekļiem, kas savākti pēc Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera un kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža 1935.gada aicinājuma.