„Lācīšiem” - „Sējēja” balva

2013. gada 29. oktobris 00:00

103

Pagājušajā piektdienā Rīgā, atjaunotajā kultūras pilī „Ziemeļblāzma”, zemkopības ministre Laimdota Straujuma sveica konkursa „Sējējs 2013” laureātus. Starp viņiem tika godināta arī Galgauskas pagasta zemnieku saimniecība “Lācīši”, kur saimnieko Gžibovsku ģimene.
Zemnieku saimniecība “Lācīši” konkursa nominācijā „Lauku attīstības projekts lauksaimniecībā” saņēma veicināšanas balvu.
“Uzskatu, ka arī veicināšanas balva ir ļoti augsts novērtējums. Iegūt veicināšanas balvu palīdzēja pēdējais projekts – modernas slaucamo govju novietnes izbūve,” uzskata “Lācīšu” saimnieks Stanislavs Gžibovskis. Jaunā novietne, kas paredzēta 300 lopiem, svinīgi tika atklāta pagājušā gada decembrī. Ferma uzcelta ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu. Projekta kopējās izmaksas ir 606 000 latu. Tā īstenošanas laikā nāca klāt vēl citi neparedzēti izdevumi. Novietne saimniecībai bija jau 11. projekts.
“Šobrīd ir atelpas brīdis. Neviens jauns projekts nav iesniegts. Gaidu 2014.gadu, kad sāksies
jauns plānošanas periods. Tad taps atkal jauni projekti,” bilst S.Gžibovskis. Šo gadu saimniecības vadītājs vērtē kā smagu, bet kopumā veiksmīgu, lai gan modernās fermas būvniecība iecirtusi robu saimniecības finansēs. Tomēr saimniecībā viss ir sakārtots tā, lai ražošanas process būtu nepārtraukts. “Lācīši” apsaimnieko vairāk nekā 1000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, dodot darbu 25 cilvēkiem. “Lācīši” ir starp lielākajām saimniecībām Latvijā, kur nodarbojas gan ar piena un gaļas lopkopību, gan ar šķirnes zālāju sēklu audzēšanu. Jau daudzus gadus “Lācīši” audzē arī rapsi, sadarbojoties ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “Latraps”. Savulaik izmēģināta arī eļļas linu audzēšana.

Lepojas ar bērniem
“Lācīšu” vecajiem saimniekiem palīdz arī meita Zane un dēls Gints, kurš šobrīd Latvijas Lauksaimniecības universitātē trešo gadu studē ekonomiku, tāpēc droši var teikt, ka saimniecības izveide ir visas ģimenes kopīgs ieguldījums, ko raksturo ne tikai biznesa tvēriens, bet nemitīga vēlme attīstīt saimniecību. “Dēls jau bilda, ka mēs piedalījāmies nepareizā nominācijā. Vajadzēja startēt “Ģimene lauku sētā”, tad varētu cerēt uz laureāta godu. Bez jaunās paaudzes palīdzības man daudz kas šodien nebūtu iespējams,” uzteic S.Gžibovskis.
“Es ļoti lepojos ar meitu un dēlu. Gints, piemēram, aktīvi iesaistās arī jauno zemnieku kustībā un organizēja jauno zemnieku forumu. Viņam piemīt vadītāja spējas. Laikam viņš tās būs aizguvis no tēva,” atzīst Gunta Gžibovska.

Spāru svētki jau nosvinēti
Konkursa nominācijā „Lopkopība” bija pieteikta arī Tirzas pagasta zemnieku saimniecība „Lejas Zosēni”, kas šoreiz nesaņēma nevienu balvu. „Konkursā „Sējējs” nepiedalījos tāpēc, lai noteikti uzvarētu,” saka „Lejas Zosēnu” saimnieks Jānis Jēgers. Viņš stāsta, ka lielākā daļa lauku darbu jau esot paveikta. Atlikuši tikai zemes darbi. „Jau esam nosvinējuši arī spāru svētkus jaunajai fermai, kurā tiks izmitinātas 95 govis. Tagad turpinām tās būvniecību. Kopumā saimniecībai šis ir labs gads, jo graudaugu raža bija normāla. Rudens arī ir labs, lai sagatavotu zemi ziemājiem,” stāsta saimnieks. Šogad saimniecībai, kas sākotnēji tika izveidota, jaunajiem saimniekiem pārņemot vecāku saimniecību ar 5 slaucamām govīm, vienu traktoru un 30 hektāriem zemes, aprit 12 pastāvēšanas gads. Šodien „Lejas Zosēnos” ir izveidotas 10 darba vietas un apsaimniekoti vairāk nekā 600 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Aktīvi izmantojot Eiropas Savienības atbalstu, izdevies īstenot 7 projektus.

Visi apcirkņi pilni
Nominācijā „Ģimene lauku sētā” pēc pieciem gadiem atkal tika izvirzīta Tirzas pagasta piemājas saimniecība „Avotiņi”. Šoreiz saimniecība neieguva balvu.
„Šogad laikam man pats Dievs ir blakām stāvējis. Pavasarī, kad citi jau steidza sēt un stādīt, man pat vēl zeme nebija aparta. Kartupeļus iestādīju 6.jūnijā. Līdz šim nekad tik vēlu neesmu to darījusi. Baidījos, ka lakstus apēdīs Kolorādo vaboles, bet tās vairāk nekā 4 hektāru lielajam kartupeļu laukam aizlidoja garām. Savālot sienu man palīdzēja kaimiņi, jo pašai bija lauzta roka. Nedēļas laikā novācu arī 2,5 hektārus burkānu, jo lietus netraucēja, kur tad vēl hektārs galda biešu. Šogad 0,4 hektāru platībā iesēju mazās pupiņas, kas slikti sadīga, tomēr pupiņu raža šogad ir daudz lielākā nekā pērn. Šogad pirmo gadu audzēju arī sojas pupiņas. Katru gadu cenšos pilnveidot pupiņu audzēšanu. Ir krietni palielinājies arī tiešās tirdzniecības apjoms Rīgā. Saimniecības apcirkņi ir pilni, tāpēc ziemā ēdamā netrūks,” stāsta Ligita. Viņa piebilst, ka saimniecībā neviens no ģimenes locekļiem lauku darbus nešķirojot. Šovasar pat dzīvesbiedrs Raimonds piekritis ravēt garās burkānu vagas.
Konkursa „Sējējs” apbalvojumu pasniegšana kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem lauksaimnieku pasākumiem, bet laureāta nosaukums „Sējējs” – par priekšzīmīga darba apliecinājuma zīmi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

„Lācīšiem” - „Sējēja” balva

Kategorijas