Jauna pieredze Norvēģijā un Somijā

2013. gada 29. oktobris 00:00

387

Gulbenes novada valsts ģimnāzijas audzēkņi atgriezušies no Somijas un Norvēģijas ar pozitīviem iespaidiem un uzlabotām angļu valodas zināšanām. Ģimnāzijas skolotāja Aleksandra Birkova stāsta, ka skolēni piedalījušies “Nordplus” projektu aktivitātēs, kuru tēma bija vide un vides izmantošana. “Norvēģijas projektā tas vairāk bija saistīts ar to, kā mēs izmantojam vidi, savukārt Somijā - vairāk pētnieciskais darbs par vidi,” saka A.Birkova.

Vāc augus un gatavo no tiem ēdienu
Ģimnāzijas 11.klases audzēkne Anda Kablukova atceras, ka dienas, kuras pavadītas Norvēģijā, bijušas emocijām piesātinātas. Skolā notikusi interesanta mācību stunda par augiem, kuru vadīja norvēģu skolas skolotāja angļu valodā. “Skolas apkārtnē vācām augus, kurus var izmantot uzturā, un tad no tiem gatavojām vakariņas. Bija nātru zupa, pieneņu salāti, cepām ābolkūku un gatavojām vēl daudz ko citu,” atceras Anda un piebilst, ka pats vērtīgākais tomēr esot tas, ka nedēļas laikā, kura tika pavadīta Norvēģijā, pilnīgi noteikti esot uzlabojušās angļu valodas zināšanas, jo arī viesģimenē, kurā viņa uzreiz tikusi pieņemta kā savējā, sarunvaloda bijusi angļu valoda.
Laiks, kas pavadīts Norvēģijā, veicinājis arī izpratni par šīs valsts izglītības sistēmu un kultūras daudzveidību. Anda joprojām atceras to, cik ļoti norvēģu skola atšķiras no mūsējām skolām. “Skola ir nesen celta, ļoti liela un moderna, pārsvarā no stikla. Arī skolas sistēma ir citādāka, piemēram, zvans viņiem neskan,” stāsta Anda un piebilst, ka viņai bijusi iespēja iepazīt norvēģu kultūru, valsti un cilvēkus. “Apskatījām Oslo operas namu. Tā bija ļoti iespaidīga un ļoti skaista celtne. Arī daba tur ir ļoti skaista,” novērojusi Anda.

Sajūsmā par somu skolu
12.klases audzēknis Kristens Kantāns ar jaunām zināšanām un pieredzi nesen atgriezies no Somijas. “Tas vien, ka daba Somijā ir citādāka nekā Latvijā, bija iespaidīgi, līdz ar to praktiski darboties dabā bija ļoti aizraujoši,” atzīst Kristens.
Ģimnāzisti ne tikai pētījuši un vākuši augus, bet arī ar speciālu tīklu ķēruši zivis, kuras pēc tam pētījuši zem mikroskopa, uzzinājuši daudz ko jaunu par Somijas dabu, braukuši ar laivu jūrā, lai ievāktu planktonu.
“Skolai pie jūras pieder kempings. Arī mēs tur bijām. Piemēram, skolēniem ir mācību viela – Baltijas jūras kurss. Tad viņi uz vairākām dienām dodas uz šo kempingu, kur viņi dzīvo un veic pētniecisko darbu,” stāsta Kristens, kurš ir sajūsmā arī par viņu skolu. “Tā ir tik moderna!” atzīst Kristens, tieši tāpat kā Anda, kura iepazinusi skolu Norvēģijā.
Puisis novērojis, ka Somijā jauniešiem attieksme pret mācībām esot ļoti nopietna. “Skolēni stundās ir ļoti klusi! Mācību stunda ilgst 70 minūtes. Mums būtu grūti nosēdēt tik ilgi,” saka Kristens, kuru izbrīnījis arī fakts, ka tur visiem skolēniem pusdienas ir par brīvu, savukārt somu skolēni bijuši ārkārtīgi pārsteigti, ka Latvijā vidusskolēni par pusdienām maksā paši. Kristenu un viņa skolasbiedrus pamatīgi pārsteidzis arī kāds somu skolotājs, kurš pašmācības ceļā apguvis latviešu valodu un ar viņiem sarunājies latviski.
Jaunieši iepazinuši arī Somijas vēsturi, valodu, skolu un dabu. Ģimnāzistiem bijusi iespēja apmeklēt Botānisko dārzu, izbaudīt īstu somu saunu, kura esot ikvienā mājā. Ūdeņi un jahtas esot daļa no somu dzīves. Katrai ģimenei piederot jahta vai laiva. “Tas bija jauks piedzīvojums, kura laikā ne tikai pilnveidoju savas angļu valodas zināšanas, bet arī iepazinu valsti, kurā biju pirmo reizi. Es dzīvoju īstā somu ģimenē, katru vakaru sēdāmies pie kopīga vakariņu galda. Uzzināju, ka viņiem obligāti ir jāiet armijā. Dienests ilgst no pusgada līdz gadam. Tas man bija jaunums,” stāsta Kristens.

Iespaidu atstāj izglītības sistēma
A.Birkova atzīst, ka ir ļoti iespaidojusies no Somijas izglītības sistēmas. “Somijas izglītības sistēma ir atzīta kā labākā pasaulē, un ne velti. Ir lietas, kuras derētu pārņemt mūsu izglītības sistēmai, piemēram, tur vidusskolēniem ir dota brīvība, bet līdz ar brīvību uzlikta liela atbildība un viņi ir motivēti mācīties un darīt. Kā tas izpaužas? Viņiem ir noteikts obligātais kursu apjoms, kas ir jāapgūst. Skolēniem ir tiesības izvēlēties secību, kādā viņi to apgūst, un viņi ir atbildīgi par rezultātu. Var redzēt, ka vidusskolēni iet uz mērķi. Valsts eksāmeni ir pilnīgi atdalīti no skolas, bet tie ir par maksu. Audzēkņi var izvēlēties, kad kārtot eksāmenu,” stāsta skolotāja.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Jauna pieredze Norvēģijā un Somijā

Kategorijas