Mugura sāp arī no kreņķu nastas

2013. gada 29. oktobris 00:00

Ikdienā sāpes nomoka daudzus cilvēkus, un vienas no biežākajām ir muguras sāpes. Sevišķi jau rudens sezonā cilvēkiem, kas nodarbojas ar lauku darbiem. Muguras sāpes bieži rodas arī no stresa un psiholoģiskā diskomforta, apstiprina vertebrologs un mugurkaula ķirurgs Agris Mertens. Pie viņa nonāk daudz pacientu ar muguras sāpēm, no kuriem aptuveni 10 % ir ar hroniskām saslimšanām, kam nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, taču speciālista padomu viņš neliedz arī citos gadījumos. Ja sāpes nepāriet divu nedēļu laikā, tāds noteikti ir nepieciešams.

Kaitē mazkustīgums
“Strādājot diennaktīm ilgi ar traktoru ražas laikā, cilvēka ķermenis ātri nogurst,” muguras sāpju sezonalitāti raksturo A. Mertens. “Jaunā tehnika ir saudzējošāka, taču problēma nav tehnika, bet gan ķermeņa piespiedu stāvoklis – ilgstošs, sēdošs darbs bez pauzēm, nenormētas darba stundas kaitē gan traktoristam, gan biroja darbiniekam. Turklāt ne vienmēr muguras sāpes ir mehāniskas izcelsmes, bieži ir arī stresa provocētas.”
Cilvēki sāpes mugurā, sprandā bieži saista ar osteohondrozi, taču sāpju iemesli ir ļoti dažādi un individuāli katram vecumam. Ar gadiem starpskriemeļa disku skrimslis kļūst neelastīgāks. Šo procesu visbiežāk paātrina nevienmērīga slodze, mazkustīgs dzīvesveids, pārslodze, mugurkaula traumas. Starpskriemeļu diskam kļūstot plānākam, samazinās spraugas starp skriemeļiem, kas izraisa mugurkaula kanāla sašaurināšanos un palielina skriemeļu kustīgumu, tas savukārt izraisa sāpes. Cilvēka dzīves kvalitāte samazinās un pamazām veidojas apburtais loks – jo mazāk kustas, jo stīvāks paliek.

Katram savs
Muguras sāpes, kas, ārstētas ar pretsāpju tabletēm vai smērēm, geliem, divu nedēļu laikā nepāriet, vispirms vajadzētu “atrādīt” ģimenes ārstam un tomēr meklēt iespējas konsultēties ar speciālistu.
Gados jaunākiem pacientiem izplatītas ir disku trūces, kas rodas fiziskas slodzes laikā vai neveiksmīgi pagriežoties. Sāpes ir tik izteikti spēcīgas, ka cilvēks naktīs nevar gulēt, nevar atrast ērtāko pozu, lai sāpes mazinātu.
A. Mertens atgādina, ka sāpju intensitāte var būt ļoti individuāla. “Citam liekas, ka sāp nedaudz, bet problēma ir liela. Un otrādi. Tomēr svarīgākais – par spīti sāpju stiprumam, katram pacientam viņa problēma ir vissvarīgākā. Ārstam ir jāsniedz atbildes katram, taču viņš to var izdarīt tikai tad, ja pacients ir pie viņa atnācis.”
Cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma muguras sāpes, kas izstaro uz kājām, biežāk rodas no stenozēm – mugurkaula kanāla sašaurināšanās. Viena no pazīmēm – pastaigas laikā vēlme pēc apsēšanas uz soliņa un atpūsties parādās ļoti ātri. Ja sākumā bez atpūtas var noiet 500 metru, ar laiku distance samazinās, apsēsties prasās jau pēc 300 metriem, 100 vai 50.
Katrai slimībai un vecumam ir arī savas ārstēšanas metodes, lielākoties konservatīvas, ar medikamentiem, taču diska trūču operācijas ir labi ārstējamas ķirurģiski, piebilst dakteris. Griezuma vieta līdz diviem centimetriem, rēta praktiski izzūd gada laikā, slimnīcā jāpavada divas, trīs dienas un var doties mājās. Uzlabojumus sajūt strauji, taču jārēķinās ar saudzējošu režīmu sešas līdz astoņas nedēļas ilgā pēcoperācijas periodā. Uzreiz atgriezties darbos nebūtu vēlams.
Stenožu ārstēšanā gados vecākiem pacientiem var izmantot modernāku metodi – bojāto disku nomainīt pret implantu – mākslīgu disku.

Lēni un prātīgi
Aktīvs dzīvesveids nāks par labu arī muguras veselībai, taču ar rosīšanos pa māju un aizstaigāšanu līdz veikalam būs par maz, nepieciešamas regulāras nodarbības, vingrošana. Tiekoties, piemēram, nūjotāju pulciņā, atrodot domubiedrus un vairāk uzturoties svaigā gaisā, samazinās arī stresa līmenis un iedarbojas citi veselību veicinoši apstākļi.
“Lielākā problēma ir tad, ja cilvēks nedara neko un tad pēkšņi nolemj sākt jaunu dzīvi – noskrien kādus kilometrus un nākamajā dienā nevar ne pakustēties. Tas ir labi, ka ir nodoms sākt jaunu dzīvi, bet aktivitātes jāuzsāk pamazām, slodze jāpalielina pakāpeniski. Sākumā trenera, fizioterapeita vadībā, tālāk jau pats var pareizi un regulāri vingrot,” iesaka ārsts A. Mertens.
Ja ir nodoms sākt regulāras fiziskās aktivitātes, vispirms vajadzētu konsultēties ar treneri vai fizioterapeitu, lai nenodarītu pāri savam mugurkaulam, ko bieži izdara, izvēloties nepareizus vingrinājumus un slodzi. Svarīgi būtu nepārspīlēt un izvairīties no straujām kustībām, atcerēties, ka pirms slodzes vienmēr jāiesildās.

PADOMI LABAI MUGURAS VESELĪBAI
◆ Kontrolēt svaru, jo palielināts svars ir papildu slodze ne tikai ceļa locītavām, bet arī mugurai. Turklāt liekais svars apgrūtina arī operēšanu, ja tāda reiz būs nepieciešama.
◆ Akūtu sāpju gadījumā mugura ir jāpasaudzē – pārtraukt vingrošanu, fizisko slodzi, nemasēt, nesildīt.
◆ Izvēlies simetriskus sporta veidus – peldēšanu, nūjošanu! Fiziskas aktivitātes jāveic katru dienu, atceroties, ka jānodarbina visas muskuļu grupas.
◆ Smagumi jāceļ pareizi – nevis noliecoties, bet pietupstoties.
◆ Hronisku muguras sāpju gadījumā vērsties pie speciālista, jo muguras sāpes var liecināt par problēmu mugurkaulā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mugura sāp arī no kreņķu nastas

Kategorijas