Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Ičas upes analīžu paraugos nav konstatēta zivju bojāeju izraisījusī viela (papildināts)

Tamāra Ulase
Vietējās ziņas

2013. gada 30. oktobris 10:48

159
Ičas upes analīžu paraugos nav konstatēta zivju bojāeju izraisījusī viela (papildināts)

Valsts vides dienesta ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Aina Stašāne informē, ka BIOR Valsts vides dienestu (VVD) informējis, ka paņemtajos paraugos nav konstatēta ne toksisko metālu klātbūtne, ne arī pesticīdu klātbūtne, kas varētu būt iespējamais zivju bojāejas iemesls Ičas upē. Tāpēc nolemts paplašināt izpētes laukumu un piesaistīt Latvijas Hidroekolģijas institūtu plašākai ekosistēmas analīzei.

„Tā kā bojāgājušo zivju paraugos nav izdevies atrast vielas, kas varētu būt izraisījušas zivju masveida bojāeju, varam pieņemt, ka zivju bojāeju izraisījusi viela, kas neuzkrājas zivīs. Tāpēc nolemts piesaistīt Latvijas Hidroekolģijas institūta laboratoriju, lai noskaidrotu iespējamu paliekošu piesārņojumu zivju bojāejas vietā un upes krastā, kā arī tā ietekmi,” atzīmē A.Stašāne.

Vienlaikus vides inspektori turpina konsultācijas un iedzīvotāju aptaujāšanu, lai iegūtu papildu informāciju, kā arī turpina aprēķināt videi nodarīto kaitējumu, par kuru jau uzsākts kriminālprocess.

Neskatoties uz to, ka nav konstatēti atkārtoti masveida zivju bojāejas gadījumi, Vides dienesta darbinieki aicina iedzīvotājus ievērot piesardzību un nelietot uzturā Ičas upē nozvejotās zivis, kā arī neizmantot mājsaimniecības vajadzībām šīs ūdenstilpnes ūdeni, līdz netiks noskaidrots piesārņojuma cēlonis un viela, kas izraisījusi zivju bojāeju.

Papildinājums. Nacionālo ziņu aģentūra "Leta" informē, ka zivju masveida bojāeju Ičas upē, visticamāk, ir izraisījusi kāda viela, kas ļoti ātri bioloģiski noārdās vai neuzkrājas zivs organismā, aģentūru LETA informēja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" direktora vietniece Olga Valciņa. Ekspertiem šo vielu atklāt tā arī nav izdevies.

Lai atklātu šo bioloģisko vielu, bijis svarīgi, lai eksperti no laboratorijas tiktu iesaistīti savlaicīgi, kas nav ticis darīts, uzsvēra Valciņa. Institūta savlaicīga neiesaistīšana apgrūtinājusi zivju bojāejas cēloņu noskaidrošanu.

"BIOR" laboratorijā veiktās analīzes liecina, ka upē piesārņojuma ieplūšana vairs neturpinās un zivju populācija nav apdraudēta. Pirmās analīžu sērijas mērķis bija noskaidrot, vai zivis nav gājušas bojā slimības vai elektrotraumas dēļ. Ekspertīzē šīs versijas neapstiprinājās. Paralēli veiktās patoloģiskās analīzes norādīja uz kairinošo vai toksisko vielu ietekmi uz zivju organismu. Eksperti analīzēs pārbaudījuši 201 iespējamā pesticīda klātbūtni zivs organismā, taču neviens no tiem beigtajās zivīs netika atrasts. Augstākas analīžu kvalitātes nodrošināšanai tika pielietota īpaši komplicēta pārbaudes metode - gāzu-hromatogrāfija masspektrometrija, ar kuru ir veikta bīstamo vielu identifikācija zivju aknās. Tomēr arī tur analīzes neuzrādīja kaitīgo vielu klātbūtni. Ar induktīvi saistītas plazmas-masspektrometrijas metodi konstatēts, ka toksisko elementu saturs zivīs nepārsniedz pieļaujamo daudzumu.

Notikuma vietā paņemto ūdens paraugu analīzes uzrādījušas nelielu virsmaktīvo vielu klātbūtni, taču šīs vielas ļoti ātri noārdās un parasti arī neuzkrājas dzīvos organismos. Tas ļauj secināt, ka virsmaktīvo vielu kaitīgā ietekme bijusi ļoti īslaicīga, šobrīd ūdens piesārņojuma faktiski nav un zivis nav apdraudētas, uzsver "BIOR".

Valciņa kritizēja atbildīgo dienestu rīcību, "BIOR" ekspertiem nosūtot jau beigtas zivis vairākas dienas pēc tam, kad šīs zivis reāli gājušas bojā. Tas nopietni apgrūtinājis analīžu veikšanu un saindēšanas iemeslu noskaidrošanu.

Kategorijas

Kategorijas