Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mērķis – 2000 aitu ganāmpulks

Malda Ilgaža

2013. gada 31. oktobris 00:00

743
Mērķis – 2000 aitu ganāmpulks

Rankas pagasta „Kalna Sakārņos” SIA „Zolneri” audzē šķirnes aitas. Šobrīd ar žogu apjoztajos aplokos uzturas 125 dzīvnieki. Drīzumā tiem pievienosies vēl 25 aitas, bet  nākotnē saimniece Gunta Zolneroviča plāno ganāmpulku palielināt līdz 2000 aitām, uzskatot, ka laukos perspektīva ir lielajām saimniecībām.
„Pēc profesijas esmu lauksaimniece. Tā kā gadi atļāva, meklēju iespēju projekta iesniegšanai jauno lauksaimnieku atbalstam. To man palīdzēja uzrakstīt draudzene, kura arī nodarbojas ar aitkopību. Iesniedzu projektu Lauku atbalsta dienestā un pacietīgi gaidīju tā apstiprinājumu, bet saņēmu noraidījumu, kas, manuprāt, bija absolūti nepamatots, tomēr man izdevās pierādīt, ka projekts ir dzīvotspējīgs. Projekta kopējā summa bija 35 000 latu. Šajā summā ietilpa 150 šķirnes aitu, jauna traktora un aprīkojuma iegāde. Žogu aplokiem, kā arī barotavas pirku par saviem līdzekļiem,” stāsta Gunta. Viņa plānojusi iežogot 14 hektārus lielu platību, lai pasargātu aitas no klaiņojošajiem suņiem. Kopumā Gunta apstrādā 55 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Pēc projekta apstiprināšanas viņa ilgi meklējusi iespēju iegādāties īpašumu, kur būtu ne tikai zeme, bet arī saimniecības ēkas un pietiekami liela kūts. „Piedāvājumi bija, bet tika prasītas lielas summas. Arī „Kalna Sakārņus” no saimniekiem nopirktu par 20 tūkstošiem latu, lai gan saimniecības ēkas ir sliktas, tāpēc nākotnē nāksies rakstīt atkal jaunus projektus, lai uzceltu mūsdienīgu vaļēja tipa aitu novietni, kā arī lielu šķūni. Pagaidām aitas mitinās tā sauktajā dziļajā kūtī, kas ziemā ir pat pārlieku silta,” stāsta Gunta.   

Problēma – šķirnes aitu iegāde
Aplokos ganās Latvijas tumšgalves un Oksfordšīras šķirnes aitas. Oksfordšīras aitas Gunta izvēlējusies tādēļ, ka tās galvenokārt tiek audzētas gaļas ieguvei. Iespējams, kādreiz ganāmpulku papildinās arī Romanovas šķirnes dzīvnieki. „Šķirnes aitu iegāde Latvijā ir diezgan liela problēma, tāpēc sākotnēji varēju iegādāties tikai 125 aitas, bet tagad Latvijas Aitkopju asociācija man palīdz meklēt vēl 25 šķirnes dzīvniekus. Uzskatu, ka aitas labāk ir pirkt no vienas saimniecības nekā no vairākām, jo tad ir garantija, ka ganāmpulkā netiks ievazātas dažādas slimības,” stāsta Gunta.
Savulaik viņa audzējusi arī šķirnes trušus. Tolaik bijusi doma būvēt arī nelielu kautuvi, lai varētu pārdot truša gaļu, bet dārgās spēkbarības dēļ truškopībai pārvilkta svītra. Par labu aitkopībai viņa izšķīrusies tāpēc, ka aitas nepiesaista saimnieku tik ļoti kā govis, kas ir regulāri jāslauc. Vairāk darba ir pavasarī, kad sākas aitu atnešanās periods, jo šķirnes ganāmpulkā katrs jaundzimušais jērs ir jānosver, kā arī jāveic vēl daudz dažādu pasākumu. Arī šķirnes aitu jērus ir iespējams pārdot par labu cenu. Piemēram, trīs mēnešus vecs jērs maksā 100 latus. Tiks rastas iespējas arī vilnas un gaļas pārdošanai, kā arī būvēta neliela kautuve. Ganāmpulks ir pārraudzībā. Ar veterinārijas pasākumiem Gunta tiek galā pati.

Man ir daudz spēka
Ganāmpulkam nepieciešamo siena daudzumu saimniece veiksmīgi sarūpējusi pati saviem spēkiem un lepojas, ka siena ruļļi lietu nav redzējuši. „Aitām ir būtiski, lai tiktu nopļauta īsa zāle, jo pretējā gadījumā nezināšu, kur likt cietos un garos smilgu kātus,” stāsta saimniece. Uzklausījusi apbrīnu, kā viņa viena pati tiek ar visu galā, Gunta tikai atsmej, ka viņai esot ļoti daudz spēka. „To man dod zeme, esmu izaugusi laukos. Redzēju, cik smagi un daudz savulaik strādāja mana mamma, tāpēc vienmēr teicu, ka es būšu priekšniece, un iestājos Smiltenes sovhoztehnikumā. Draudzene uzrakstīja projektu arī uzņēmuma radīšanai, kas man ļāva izveidot blakusnozari, kas ir saistīta ar būvniecību, kas tagad dod papildu peļņu aitkopībai. Esmu ārkārtīgi prasīga pret visu. Tāpēc pat manā traktorā, izņemot mani, neviens negrib kāpt, jo zina, ja kaut kas nebūs kārtībā, speršu zemes gaisā. Nav jau tā, ka visu daru tikai viena pati. Brālim ir lieli dēli, kas man daudz palīdz. Kāpēc pieņemt darbā strādnieku, kuram neko nevar uzticēt, un man pašai jākļūst par vagaru? Tad labāk es pati visu izdaru. Pati braucu ar traktoru, pati pļauju, jo ir pļaujmašīna, ar presi sapresēju. Saimniecība, ar kuru sadarbojos, man iedeva traktoru ar frontālo iekrāvēju, lai es varētu siena ruļļus salikt šķūnī. Oi, šķūnis vecs, iekrāvējs liels, nebija viegli izgrozīties, lai šķūni nesagāztu, bet man izdevās. Kaimiņi, redzot, ka strādāju no tumsas līdz tumsai, interesējas, vai arī ēšanai laiks atliek. Protams, ka atliek,” smejas Gunta, piebilstot, ka 40 gadi ir vecums, kad cilvēks sasniedzis spēka briedumu. Ikdienā viņa brauc ar automašīnu, bet ir iecerējusi sapelnīt naudu un iegādāties motociklu. Vasaras mēnešos, kad ienākas dažādas ogas, Gunta apbraukā ogu lasītājus, uzpērkot ogas. „Tas dod papildu ienākumus, jo nauda vajadzīga, lai aitām nopirktu graudus piebarošanai. Pagaidām tos pati neaudzēju, bet ar laiku darīšu arī to. Tiklīdz atkal varēs iesniegt projektu pieteikumu lauku saimniecības modernizācijai, to arī darīšu, lai iegādātos lauksaimniecības tehniku, piemēram, arklu,” sola Gunta. Uzņēmīgā un enerģijas pilnā sieviete, kurai savulaik nācies pārciest muguras operāciju un iemācīties sadzīvot ar sāpēm, uzskata, ka lauki nezudīs, tikai tajos strādājošajiem nemitīgi ir jādomā uz priekšu. 


Fakti

◆ SIA „Zolneri” izveidota 2012.gada 22.oktobrī.
◆ Ganāmpulkā ir 125 Latvijas tumšgalves un Oksfordšīras šķirnes aitas.
◆ Kopā tiek apsaimniekoti 50 hektāri zemes.
◆ Līdz šim iesniegti un atbalstīti divi projekti.