Joprojām ģenerālis

2013. gada 1. novembris 00:00

313

Valsts policija un sabiedrība. Kādas ir šīs attiecības un kādām tām vajadzētu būt? Par to - “Dzirksteles” saruna ar atvaļināto policijas ģenerāli, tagad SIA “SSF apsardze” direktoru Juri Rekšņu, kurš savulaik gandrīz piecus gadus ir bijis Valsts policijas šefs.
- Kā raugāties uz Valsts policijas reģionalizāciju?
- Negribu salīdzināt ar laiku, kad pats strādāju policijā. Negribu sacīt, ka toreiz zāle bija zaļāka un žuļiki lēnāk skrēja, tāpēc mēs viņus noķērām. Žuļiki šodien skrien tikpat ātri kā agrākajos laiks. Pamatu pamats jau ir pašvaldība, sadarbība, cilvēki, kuri šeit dzīvo. Tāpēc saku – nav normāli, ja maina priekšniekus, no malas kādu šeit iemet. Jums jau ir jādzīvo kopā!
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados ideja par reģioniem jau bija radusies. Tikai mēs uz to visu skatījāmies nedaudz citādāk. Doma bija cita! Tagad daudz kas liekas dīvaini. Ņemsim kaut vai Vidzemes reģionu. Toreiz domājām, ka tādā veidā, uz Valmieras policijas bāzes veidojot šo struktūru, varam samazināt grāmatvedību, vairāk darbinieku palaist strādāt uz ielas, kur ir reālais darbs. Galvai bija jāpaliek vienai! Bet tagad Valmierā ir divas galvas – viena reģiona, otra vietējā. Droši vien šad un tad viens uz otru skatās un nezina, kas par ko, kad un kā atbild. Ir atkal radīti klerki, kas sēž kabinetos... Ir arī pozitīvais aspekts. Šobrīd noziedzība ir samazinājusies.
- Kāpēc?
- Iedomājieties – viens maciņš tiek nozagts Gulbenē, bet otrs – Parīzē pie Eifeļa torņa. Kurā maciņā būs vairāk naudas (smejas)? Protams, Valsts policijā darbinieki cenšas, strādā. Tiesa, ir nomainījušies ļoti daudzi darbinieki. Pieļauta kļūda, likvidējot Policijas akadēmiju. Bez mācību bāzes nav iespējama attīstība. Tā jau pie mums notiek – reforma ik pēc pieciem gadiem.
- Paaudžu maiņa Valsts policijā, kā vērtējat?
- Policists ir cilvēks. Uz Mēness par policistu neviens netop. Jūsējie, piemēram, tepat no Gulbenes vien ir. Problēma nav maiņā. Tas ir nepārtraukts process. Kāds piedzimst, kāds nomirst. Tas ir dabiski. Drīzāk jārunā par to, ka ļoti daudz ko ir ietekmējusi ekonomiskā krīze. Pirms tās visiem likās: man taču alga mazāka nekad nekļūs, drīzāk otrādi, kaut piecus latus, bet man pieliks pie algas! Treknajos gados, kad pedālis mums bija grīdā, algas gandrīz vai dubultojās. Kas notika? Cilvēki paņēma kredītu... Cik tagad daudz ir nelaimīgo pēc visa tā! Ir tādi, kuram vairs nav ne dzīvokļa, ne naudas, bet kredīts ir un tas nav nomaksāts vēl šodien. Daudzus tādus zinu. Tagad prātā nāk vārdi, kas agrāk bija populāri: alga – tas nav galvenais! Nevajag muldēt! Alga ir pats galvenais! Dabiski, ka ir vēl citi kritēriji, kas nāk klāt, taču ir būtiski, lai cilvēks par savu algu var uzturēt ģimeni, lai viņam nav jāiet strādāt vēl otrajā un trešajā darbavietā. Algai ir jābūt kā stimulam. Kādu jūs policistu gribat redzēt? Gudru! Pieklājīgu! Tādu, kurš zina pāris valodas, kurš ir izgludinātās biksēs un kaklasaitē. Cilvēks izvērtē, cik viņš var nopelnīt, strādājot Valsts policijā, un cik – strādājot, piemēram, bankā. Tajā ir loģika. To nevar pārspēt ar saukļiem, ka veči, jums ir jāstrādā tādos apstākļos, kādi ir. Protams, vienmēr var pateikt: ja tevi tas neapmierina, ir jāiet projām. Tad vispār neviens mūs nesargās? Ir tur sava doma. Valsts vara parāda sevi, kāda tā ir. Kāds policists ir tas, kurš sargā drošību šajā valstī, tāda ir arī šī vara. Par to ir jādomā.
- Kurš ģenerālis labāks, tas, kurš sauc “uz priekšu!” vai “aiz manis!”?
- Tas, kuram ir rezerve, jo tas uzvar kaujā.
- Kāpēc vietējie policisti nav tik runīgi ar presi kā jūs?
- Baidās. Sak, kaut ko pateikšu, bet priekšnieks man pēc tam pa galvu sados. Un drusciņ jau ir arī jāprot runāt. Man jau tas ir tuvu sirdij. Mana sieva ar to nodarbojās (Ieva Rekšņa daudzus gadus bija Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece - red.). Atceros, mēs ar sievu deviņdesmito gadu sākumā ārzemēs vienlaikus bijām kursos, kur mani mācīja, kā “apčakarēt” žurnālistus, bet viņu – kā izspiest informāciju no policistiem. Tā ka katram sava specifika. Arī tas, kurš stāsta, neizstāsta visu. Jums tikai liekas, ka kāds policists visu stāsta. Ne jau negrib stāstīt, bet reizēm likums neļauj, reizēm citi iemesli.
- Tagad Valsts policijā ir daudz sieviešu. Neesmu pret, bet kas tā ir par tendenci?
- Paldies Dievam! Tā ir tā labākā mūsu sabiedrības puse. Galvenais nenonākt līdz absurdam, kāds ir Zviedrijā, kur cīnās par sieviešu tiesību ievērošanu policijā tiktāl, ka pieprasa speciālas bruņuvestes grūtniecēm. Sievietes policistes - tas problēmas nerada. Drīzāk teikšu, ka man savulaik lielākās problēmas bija tad, ja nācās aizturēt kādu žuļiku sievieti. Tad reizēm mājās pārnācu ar saplēstu kreklu, nosmērēts ar lūpu krāsu. (Smejas.) Ej nu skaidro tad sievai, ka tāds no darba pienākumu veikšanas mājās nāc.
- Domājot par apsardzes darbu, kuru tagad darāt, prātā nāk...
- Vecis ar plinti. (Smejas.) Es pats šajā firmā “SSF apsardze” esmu septiņus gadus. Negribas pensijā sēdēt, ir jārūpējas par ģimeni. Mūsu firmas darbības joma ir apsardze, privātdetektīvu pakalpojumi. Galvenais birojs ir Rīgā, darbojamies arī Kurzemē. Pētām un skatāmies arī uz Vidzemes pusi, tāpēc arī apmeklēju Gulbeni, Balvus. Sākam no mazumiņa un uz priekšu ejam palēnām. Dzīvei pieejam reāli. Nav mūsu mērķis kādu izēst. Dabiski, ka šis bizness nav viegls. Konkurence ir ļoti liela. Problēma tur, ka ir firmas, kuras pilnībā nemaksā visus nodokļus. Mūsu firma to nevar atļauties. Strādājam simtprocentīgi godīgi. Ar valsti norēķināmies un guļam mierīgi. Mums ir visi nepieciešamie dokumenti, lai veiktu šo darbu. Varam strādāt arī pie slepenajiem objektiem to apsardzē, ja tādi šeit kādreiz būs. Vienīgi uzreiz varu pateikt, ar ko nenodarbojamies. Ja sieva grib noskaidrot, vai vīrs viņai ir uzticīgs, tādu palīdzību nesniedzam.
- Vai nodrošināt apsardzi arī pasākumos, ballēs?
- Ja mūs lūdz, jā. Ja Gulbenes pašvaldība lūgs, neatteiksim. Ejot uz vēlēšanām, ir pilnīgi skaidrs, ko pašvaldība cilvēkiem sola. Drošību! Mūsu pieredze ir liela. Tomēr vairāk strādājam objektu apsardzē – fiziskā un tehniskā.
- Pēc traģiskā gadījuma vienā no Gulbenes bērnudārziem pilsētā visos bērnudārzos ir ieviestas trauksmes pogas. Cik tās ir efektīvas?
- Diezgan efektīvas, ja cilvēks krīzes situācijā neapjūk un nospiež trauksmes pogu, kura viņam ir kabatā. Otrs faktors – cik ātri un pareizi reaģē apsardzes firma. Ja apsardzes firmai ir viena automašīna un tā atrodas Balvos brīdī, kad Gulbenes bērnudārzā iedarbināta trauksmes poga, tad šim pasākumam laikam lielas nozīmes nav. Tad var tikai atbraukt un konstatēt faktu. Bet, ja apsardzes auto ir uz vietas, Gulbenē, izsaukuma brīdī var noreaģēt piecu minūšu laikā.
- Kā jūs sadarbojaties ar pašvaldības policiju? Mēs novadā to sākam veidot. Pagaidām gan mums ir tikai viens kārtības sargs – pilsētā.
- Sadarbojamies ar visiem, kuri ir gatavi to darīt. Taču, ja es šobrīd vēl būtu Valsts policijas priekšnieks, sacītu Gulbenē: “Nevajag, neveidojiet pašvaldības policiju!” Bet šoreiz es teikšu, ka atbalstu šo ideju. Jā, likumā “Par policiju” ir ierakstīts tā. Ja kādā pašvaldībā nav savas pašvaldības policijas, šīs funkcijas veic Valsts policijas Kārtības policija.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Joprojām ģenerālis

Kategorijas