Gulbenes novada ugunsdzēsības vēsture

2013. gada 5. novembris 00:00

(Turpinās no 8.oktobra)

Reizēm Lejasciema Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (Lejasciema BUB) kase bija tik tukša, ka nepietika pat biedrības ikdienas vajadzībām. Uzturēšanai un attīstībai nepieciešamās finanses bija jāsagādā biedrības biedriem. Niecīgu ienākumu daļu veidoja obligātie biedru naudas maksājumi. Ļoti nozīmīgs bija iedzīvotāju atbalsts ugunsdzēsēju organizētajiem sarīkojumiem, jo lielākos ienākumus deva ziedojumi, organizētie sarīkojumi (balles, koncerti, teātri), bazāri un loterijās gūtā peļņa.
Vasarā ugunsdzēsēji organizēja sarīkojumus zem klajas debess – lielākoties Lejas miesta Tirzas upes līcī, bet sliktu laika apstākļu gadījumā un ziemā Lejasciema labdarības biedrības zālē vai biedrības biedra Jēkaba Ābeļa mājā. Lejasciema ugunsdzēsēju organizēto sarīkojumu atskaites liecina, ka pirmajos gados gandrīz katrs sarīkotais pasākums nesa peļņu. Peļņa varēja ievērojami atšķirties, tādēļ liela nozīme bija izrīkojumu skaitam. Tā 1910.gada pēdējās dienas pavadīšanas un jaunā gada pirmās dienas sagaidīšanas sarīkojuma kopējā peļņa bija tikai 5 rubļi 40 kapeikas, lai gan visa gada laikā notikušo 7 sarīkojumu kopējā peļņa bija 172 rubļi.

Karogs jāuzlabo
Uzreiz pēc biedrības izveidošanas un visu pastāvēšanas laiku bija nepieciešami līdzekļi arī formas tērpiem, cepurēm, krūšu nozīmēm un daudzām citām lietām. Viena no prioritātēm – biedrības karogs. Jau 1911.gada sākumā Lejasciema BUB varēja lepoties ar savu karogu, lai gan vēl 1914.gada biedrības valdes protokolā atrodama piezīme par to, ka karogs nav izgatavots pēc gubernatora apstiprinātā plāna, tādēļ nododams uzlabošanai. Karogam biedrības statūtos bija noteikta reprezentatīva loma, tādēļ tas iznesams tikai komandas parādes un skates gadījumos, kā arī ugunsdzēsēju biedrības locekļu bērēs.

Šļirce un šļūtene par 243 rubļiem
Ugunsdzēsības tehnikas un inventāra iegāde veidoja budžeta izdevumu lielākās summas. Ugunsdzēsēju šļirci un šļūteni par 243 rubļiem biedrība nopirka jau 1910.gada jūnijā, bet šo pirkumu nācās sūtīt atpakaļ. Biedrības priekšnieks nebija rēķinājies ar to, ka kasē nav pietiekami daudz līdzekļu.
Pavisam drīz lielākam pirkumam ugunsdzēsēji ņēma 300 rubļu aizņēmumu Lejasciema krājaizdevu sabiedrībā. Tas ļāva 1911.gadā Lejasciema BUB iegādāties ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamos rīkus un piederumus 30 ugunsdzēsējiem.
Lielāko peļņu varēja gūt, rīkojot bazārus, kur pārdeva dažādās biedrībai saziedotās lietas. To apliecina 1912.gada 8.janvārī sarīkotais bazārs, balle un loterija. Kopējā peļņa no šīs dienas bija 675 rubļi 26 kapeikas. Biedrība nekavējoties atmaksāja visu atlikušo aizņēmuma daļu, kā arī varēja izveidot 250 rubļu noguldījumu turpat Lejasciema krājaizdevu sabiedrībā.

Biedru rindās vairākas dāmas
Pirmos četrus Lejasciema BUB pastāvēšanas gadus biedrības priekšnieka vēlēšanas notika katru gadu. Šo amatu ieņēma Kārlis Bikiņš, Pēteris Kalniņš, Ferdinands Klaustiņš un Andrejs Gross. 1914.gadā par biedrības priekšnieku ievēlēja tikko biedrībā uzņemto biedru Jāni Maršanu, viņš šajā postenī bija gandrīz visu Pirmā pasaules kara laiku.
Lejasciema BUB biedru rindās ar 1915.gadu bija arī vairākas dāmas - Marta Purzāle, Alvīne Jaunbērziņa un Elvīra Gross. Tas cieši saistīts ar to faktu, ka biedrības aktivitātes Pirmā pasaules kara sākumā lielākoties bija saistītas ar palīdzību karavīriem un viņu ģimenēm. Biedrība iesaistījās Latviešu palīdzības komitejas organizētajā palīdzības sniegšanā un Krievijas ugunsdzēsēju biedrības uzsāktajā dāvanu vākšanā ievainotajiem. Zināms, ka Lejasciema Labdarības biedrības zālē BUB organizētā teātra izrāde un izrīkojums deva ienākumus, kuri tika novirzīti karavīriem siltas veļas iegādei, bet garīgā koncerta ienākumu 2/3 - karavīru bērnu skološanas vajadzībām.

Biedrības plāni
Lai arī Pirmais pasaules karš jau bija sācies, 1915.gada pirmajā pusē Lejasciema BUB attīstībai plānoja: divu ūdens mucu uz ratiem iegādi, atlīdzības iekasēšanu 10 rubļu apmērā par dzēšanu no ugunsgrēkā cietušā, kurš nav biedrības biedrs, lūgt zemes gabalu Lejasciema BUB nama būvniecībai, lūgt atļauju izmantot Lejas pagasta valdei piederošo ugunsdzēšamo rokas šļirci, uzņemties iniciatīvu tuvākās apkārtnes vienotai darbībai cīņā ar ugunsgrēkiem, organizējot kopējas pārrunas ar Lejas miestiņa un Lejas pagasta vadību, kā arī ar Lejas pagasta savstarpējās uguns apdrošināšanas biedrību.
Tomēr jau 1915.gada 22.augustā Lejasciema BUB valde pieņēma lēmumu noslēgt biedrības rēķinus un kases grāmatu, bet visas grāmatas nodot Lejasciema krājaizdevu sabiedrībai glabāšanā. Biedrības inventāra lietas nonāca pie atsevišķiem biedriem.

Atbalsta strēlnieku bataljonu
Lejasciema BUB valdes protokoli norāda, ka kara laikā turpmākā biedrības darbība nebija ļoti aktīva. Tikai 1916.gada 27.martā izdevās sasaukt pilnu biedru sapulci, kurā ievēlēja valdi un izskatīja atsevišķus saimnieciskus jautājumus. Tomēr atkal nekāda aktīvā strādāšana nesanāca, vienīgais sarīkojums - Bērnu svētki vasarā. Šoreiz visu gūto peļņu (175 rubļi) biedrība nosūtīja Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijai.
1917.gada rudenī vācu armijas neokupētajā Vidzemes daļā uz konkrētām vietām augstākā vara nonāca boļševiku dibinātajām Strādnieku un Bezzemnieku padomēm. Izveidotā Lejas miesta Strādnieku un Bezzemnieku deputātu padome uzsāka pārkārtojumus, lai nodrošinātu kontroli pār ikvienu apkārtnes cilvēku darbības jomu. Lejasciema BUB 1918.gada 23.janvārī iekļāva miesta Strādnieku un Bezzemnieku ugunsdzēsēju pulciņā. Ugunsdzēsēju inventāra sarakstā bija: rokas šļirce ar šļūtenēm, hidropults, 2 signāla ragi (vienbalsīgs un divbalsīgs), 13 ķekši, 12 cirvji, 2 trepes, 12 misiņa ķiveres, komandiera ķivere, 27 ādas un 10 drēbes jostas, 10 drēbes spaiņi, divriteņu rati ūdens mucu pārvadāšanai, kā arī ugunsdzēsēju formas, kuras glabājās pie ugunsdzēsējiem.
Boļševiku uzsāktie pārkārtojumi Vidzemē uz laiku bija jāpārtrauc, jo saskaņā ar noslēgto Brestļitovskas miera līgumu teritorija nonāca Vācijas uzraudzībā. Lejasciema ugunsdzēsēji atsāka darbošanos kā BUB, kad 1918.gada 6.oktobrī ievēlēja biedrības valdi, kuras priekšsēdētāja amatā nonāca Magnuss Ābele.
Vācu uzraudzība Vidzemē beidzās jau 1918.gada decembra sākumā, kad teritorija atkal nonāca boļševiku kontrolē. Pievēršoties ugunsdzēsības valsts sistēmas organizēšanai, tika veidota jauna sistēma, kas sastāvēja no Latvijas ugunsdzēsēju revolucionārās komitejas, brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību komitejām un ugunsdzēsēju apakšnodaļām.

Padomju vara atņem visu
Kārtējā Lejasciema BUB pilna biedru sapulce sanāca 1919.gada 13.martā. Sapulcē piedalījās arī Lejasciema pagasta Strādnieku un Bezzemnieku deputātu padomes loceklis Jānis Krievs. Lejasciema BUB valdes vietā izveidoja Pagaidu ugunsdzēsēju biedrības komiteju. Pagaidu komitejā iekļuva Jānis Baltiņš, Vilis Bergs un Ansis Lūsis, bet par delegātu uz 1. proletārisko Latvijas ugunsdzēsēju kongresu Rīgā nosūtīja Augustu Briedi. Visas biedrības aktivitātes bija jāsaskaņo ar Lejasciema pagasta Strādnieku un Bezzemnieku deputātu padomi. Lejasciema BUB piederošais inventārs tika atsavināts līdz pastāvīgas komitejas ievēlēšanai.
Lejasciema BUB komitejas un Lejas pagasta Strādnieku un Bezzemnieku padomes ugunsdzēsēju apakšnodaļas delegātu vēlēšanas notika 1919.gada 4.maijā. Komitejas priekšsēdētāja amatā ievēlēja Augustu Briedi, sekretāra amatā - Leopoldu S., bet ievēlētie Roberts Berkolds, Vilis Bergs, Rūdolfs Vesmanis kļuva par ugunsdzēsēju komandas nodaļu vadītājiem. Lejas pagasta Strādnieku un Bezzemnieku padomes ugunsdzēsēju apakšnodaļā ievēlēja Ansi Lūsi un Jūliju Jakobu.
Obligātā kārtā Lejasciema BUB kase kļuva par Padomju Latvijas valsts īpašumu, bet Lejasciema krājaizdevu sabiedrības grāmatiņa, kurā atradās biedrības naudas noguldījums, tika atņemta. Aktīvo biedrības darbinieku statusā apstiprināja 20 biedrus.
Padomju Latvijas valsts varas izveidotā sistēma nebija ilglaicīga. Jau 1919.gada 31.maijā Lejasciems nonāca Latvijas Pagaidu valdības Ziemeļlatvijas brigādes vienību kontrolē. Lejasciema BUB komitejas nosaukuma maiņas rezultātā turpmāk atkal lietoja iepriekšējo - Lejasciema BUB valde, bet biedrības priekšnieka amatā palika Augusts Briedis.
(Turpmāk - vēl)

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gulbenes novada ugunsdzēsības vēsture

Kategorijas