Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pa novadnieka pēdām

Evita Brokāne

2013. gada 5. novembris 00:00

512
Pa novadnieka pēdām

Ekspedīcijas laikā gūta apjausma par milzīgo Jūlija Straumes ieguldījumu Kaukāza tautu
kultūrvēstures izpētē

Lai mēģinātu vairāk iepazīt Druvienā dzimušā latviešu mākslinieka Jūlija Straumes dzīves gaitas un atstāto mantojumu Gruzijā, oktobra nogalē turp devās Gulbenes novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vecākā konsultante Edīte Siļķēna un Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane.

Kaukāzā pavada 16 gadus
Pēc studijām Sanktpēterburgā par izcilu sniegumu mācībās J.Straume ieguva iespēju vēl trīs gadus papildināties tekstilmākslā Parīzē. Šīs zināšanas viņam gan neizdevās likt lietā Latvijā. Pēc neveiksmīgiem darba meklējumiem dzimtenē mākslinieks izšķīrās pieņemt Krievijas Zemkopības ministrijas piedāvājumu un 1907.gadā devās tālu prom no Latvijas - uz Kaukāzu, kur pavadīja sešpadsmit gadus. J.Straume piedalījās etnogrāfisko materiālu vākšanas ekspedīcijās. Kopā ar citiem māksliniekiem viņš kolekcionēja zīmējumus un mākslinieciskus metālizstrādājumus no visa Kaukāza, zīmēja baznīcas saimniecības piederumus, senus ieročus, traukus, atvēra darbnīcas. J.Straume zīmēja kā Kaukāza kristiešu, tā arī musulmaņu senās freskas, tempļus. Tas viss tika vākts ekspedīciju laikā. Tika veidoti ornamenti un zīmējumi, kurus vēlāk piedāvāja turpmākajam darbam Mājamatniecības komitejas darbnīcās, kurās tika radīti unikāli izstrādājumi pēc tautas mākslas motīviem: paklāji, izšuvumi, mežģīnes, audumi, trauki, juvelierizstrādājumi.

Pēta un uztur J.Straumes mantojumu
Dodoties uz Gruziju, E.Siļķēna un S.Dikmane sazinājās ar Gruzijas Latviešu biedrību “Ave Sol!”, ar kuras iniciatīvu Gruzijā tiek pētīts un uzturēts mākslinieka J.Straumes mantojums. Gan E.Siļķēna, gan arī S.Dikmane ir ļoti pateicīgas Goda konsulei Gruzijā Regīnai Jakobidzei. Regīna ir latviete, kura Gruzijā dzīvo jau 40 gadus, ļoti laipni uzņēma viešņas no dzimtās Latvijas un palīdzēja iepazīt kultūrvēsturisko mantojumu. “R.Jakobidze vairākus gadus bija Gruzijas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētāja. Domāju, ka R.Jakobidzes enerģija lielā mērā ir arī uzturējusi biedrību un arī pētījumus par J.Straumi. Pirms 15 gadiem kopā ar mākslas zinātnieci Laimu Kļaviņu no Latvijas biedrība „Ave Sol!” organizēja mākslinieka 125.jubilejai veltītu konferenci Tbilisi,” stāsta S.Dikmane. “R.Jakobidze arī gruzīnu sabiedrību cenšas izglītot par J.Straumes darbu. Turklāt visu šo darbu viņa veic ar lielu aizrautību un ieinteresētību,” piebilst E.Silķēna.
“Kopā ar R.Jakobidzi devāmies nolikt ziedus pie nama, kur savulaik strādājis un dzīvojis J.Straume, kad bija Latvijas vicekonsula pienākumu izpildītājs Gruzijā. Pie šī nama atrodas piemiņas plāksne, uz kuras gan gruzīnu, gan latviešu valodā rakstīts, ka šeit dzīvoja un strādāja J.Straume,” stāsta S.Dikmane. Apskatīta tika arī mājamatniecības komitejas ēka. Gulbenietes devās arī uz Gruzijas Nacionālo bibliotēku, kas sākotnēji tika celta kā bankas ēka. Tās telpu rotāšanai tika aicināts J.Straume un citi mākslinieki. Viņa darbu – gleznojumus uz griestiem - var redzēt arī no ielas uz balkona. Brīnišķīgi ir arī griestu rotājumi iekštelpās un koka durvis, kuras ir radītas pēc J.Straumes projekta. “Visi šie zīmējumi ir tik skaisti un pārsteidzoši! Bibliotēkai tas ir ļoti neierasts skats!” atzīst E.Siļķēna.

Glabājas unikālas vērtības
Pašas unikālākās vērtības glabājas Gruzijas Lietišķās mākslas muzejā. S.Dikmane stāsta, ka muzejs ir iekārtots nelielās telpās, eksponāti izvietoti cieši cits pie cita. Gruzijas Lietišķās mākslas muzejā ir vairāk nekā 500 priekšmetu, kurus ir radījis J.Straume. Viņu uzskata par šī muzeja radītāju. Muzejā ir apskatāms arī slavenais paklājs “Miri”, par kuru 1925.gadā Parīzes tautas mākslas izstādē iegūta “Grand Prix” balva, un otrs Parīzē godalgotais paklājs „Džungļi” jeb „Nadiroba” (gruzīnu valodā - medības), kuru J.Straume darināja kopā ar gruzīnu mākslinieku Dāvidu Cicišvili. Muzejā glabājas unikāli albumi ar krāsainiem Kaukāza paklāju zīmējumiem. Informāciju par tiem viņš savāca daudzajās ekspedīcijās Gruzijas, Armēnijas, Azerbaidžānas un Dagestānas ciematos un aulos.

Paklāji kā vēstījums
“Šie paklāji un paklāju zīmējumi ir tiešām fantastiski! No malas šķiet – parasts paklājs, bet austrumniekiem paklāji nav tikai sadzīves priekšmeti. Iespējams, tos var salīdzināt ar mūsu jostām. Tā ir informācija, ko jāprot izlasīt. Mēs redzam tikai atsevišķus motīvus – ziedus, lauvas, putnus, varam novērtēt tikai paklāja estētisko skaistumu, bet ir jāzina arī šo motīvu nozīme un tad var veidoties pat vesels stāsts. Paklājs ir kā stāstījums, vēstījums!” secina S.Dikmane. “Kad Latvijas vēstniecībā tikāmies ar vēstnieci Elitu Gaveli un Gruzijas Latviešu biedrības ļaudīm, pārrunājot redzēto, mums radās pārliecība, ka ir jāmēģina darīt viss iespējamais, lai arī tautiešiem Latvijā rodas iespēja apjaust J.Straumes darbu. Meklēsim sadarbības iespējas, centīsimies piesaistīt finansējumu, lai šo mantojumu varētu padarīt pieejamu arī latviešiem. Šobrīd muzeja direktors Dāvids Kiknavelidze ļoti rūpējas par muzeja bagātībām, bet mēs nezinām, cik ilgi tā vēl būs, un varbūt visa šī bagātība ar laiku var aiziet nebūtībā. Tas ir mūsu mākslinieks, viņš ir leģendārs cilvēks. Mums ir jālepojas caur viņu par sevi un savu identitāti!” ir pārliecināta E.Siļķēna.
“R.Jakobidze atzina, ka gruzīns šādu darbu nevarētu paveikt, jo tas ir pacietīgs rutīnas darbs. Gruzīni pēc savas būtības nespēj tik mierīgi strādāt. Šāds darbs tiešām prasa milzīgu organizētību un tas ir ārkārtīgi sarežģīts, to es kā māksliniece tiešām varu apgalvot! Tas ir ļoti smalks, pacietīgs, rūpīgs un skrupulozs darbs,” atzīst S.Dikmane. “Vēl arī jāņem vērā, kā J.Straumem izdevās iekļūt visos šajos klosteros, mošejās, kā viņam izdevās rast kopīgu valodu ar cilvēkiem. Var tikai apbrīnot, cik viņš ir bijis diplomātisks un komunikabls, jo tā ikdienā ir slēgtā pasaule. Viņam – lauku puisim no Druvienas – ir izdevies tik daudz paveikt Kaukāza senās kultūrvēstures izpētē! Viņš ir pildījis arī latviešu vicekonsula pienākumus, atzīts arī par Tbilisi goda pilsoni, kas nozīmē, ka bijis tiešām novērtēts un atzīts cilvēks,” saka E.Siļķēna.

Par novadnieku stāstīs un rādīs arī gulbeniešiem
Gulbenes pārstāves atzīst, ka ekspedīcijā iegūta bagātīga emociju gamma. Par visu redzēto noteikti tiks stāstīts arī gulbeniešiem. Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejā tiks izveidota izstāde “Satikšanās”, kurā būs redzama arī fotoreportāža par redzēto Gruzijā. Novada lietišķās mākslas meistari, vizuālās mākslas, mājturības un kultūras vēstures skolotāji tiks aicināti uz semināru, kurā varēs gūt priekšstatu par mākslinieka darbu. “Protams, būtu lieliski, ja arī Druvienas vecajā skolā-muzejā ar laiku izdotos papildināt J.Straumes mantojumu – pašreiz tur ir iekārtota tikai neliela viņa piemiņas istabiņa un materiālu, kas liecina par viņa mūža darbu, ir pavisam maz,” piebilst ekspedīcijas dalībnieces.

Cer uz sadarbību
Ekspedīcijas laikā E.Siļķēnai un S.Dikmanei bija iespēja ne vien iepazīt J.Straumes mantojumu un tikties ar lieliskiem cilvēkiem, bet arī sākt domāt par sadarbības iespējām. Esot Gruzijā, radusies iespēja tikties arī ar Gulbenes Tautas teātra draugiem, kas iegūti kādā festivālā Lietuvā. “Mums bija iespēja noskatīties viņu teātra izrādi. Gruzīni spēlē ar pavisam citu temperamentu, bet teātra valoda ir ļoti saprotama. Interesanti, ka viņi spēlē tikai traģikomēdijas stilā. Cerēsim, ka viņiem izdosies atbraukt pie mums ciemos uz nākamo “Hepeningu”,” saka E.Silķēna. “Mēs tikāmies arī ar Gruzijas Tautas mākslas centra darbiniekiem, kas ir atbildīgi par amatierteātru darbību valstī, - Zurabu Gugušvili un Zurabu Khvedelidzi. Es biju pārsteigta, ka šie divi kungi atbild par teātriem Gruzijā. Jāteic gan, ka visā Gruzijā ir tikai 25 amatierteātri, mums ir vairāk nekā 300. Mēs tikāmies arī ar izrādes, ko redzējām, dramaturgu Mikho Mosulišvili. Mums radās ideja, ka mēs varētu sadarboties arī dramaturģijā,” stāsta E.Siļķēna. Iespējams, sadarbība varētu rasties arī ar kādu mākslas skolu Telavi pilsētā. S.Dikmane atzīst, ka tā būtu lieliska iespēja gan mūsu mākslas skolas audzēkņiem, gan arī pedagogiem izprast, kā viņi piepilda sevi mākslā.