Gan kāpumi, gan kritumi

2013. gada 7. novembris 00:00

355

Druvienas pagasta zemnieku saimniecībai „Saulaiņi” šogad jūlijā apritēja divpadsmitais saimniekošanas gads. “Dzirkstelei” pirms astoņiem gadiem ciemojoties „Saulaiņos”, saimniece Ausma Krešova bilda, ka ar saimniecības nākotni saistīti tāli un lieli plāni. „Plānot jau var daudz, jo saimniecības nākotne ir jāskata attīstībā, tikai katra iecere ir saistīta ar naudu,” saka A.Krešova.

Graudkopību neizvēlas
Šodien saimniece atzīst, ka viennozīmīgi apgalvot, ka 12 gadu laikā saimniecības attīstības ceļš vedis tikai kalnup, nevar, jo ir nācies piedzīvot gan kāpumu, gan kritumu. Savulaik, sadarbojoties ar lauksaimniecības konsultāciju speciālistiem, tapis projekts, kas ar Eiropas struktūrfondu atbalstu ļāvis saimniecībai iegādāties nepieciešamo lauksaimniecības tehniku, tādējādi krietni atvieglojot darbu un ļaujot būt neatkarīgiem no citu pakalpojumiem. Blakām savulaik rekonstruētajai liellopu novietnei, kur viss sakārtots tā, lai atbilstu Eiropas diktētajām prasībām, pamazām top vaļēja tipa novietne slaucamajām govīm, jo „Saulaiņos” galvenā ražošanas nozare joprojām ir piena lopkopība. Ar noteikumu, ka saimniecībā būs pašiem sava moderna graudu kalte, domāts arī par graudaugu audzēšanu ne tikai pašu saimniecības vajadzībām vien. Tomēr dažādu objektīvu apstākļu dēļ graudu kalte tā arī palikusi pagaidām nepiepildīts sapnis. „Graudu kaltes iegādei rakstījām projektu, bet neguvām atbalstu, lai gan bijām rūpīgi izplānojuši, kā varēsim visu atmaksāt. Laikam jau nespējām izturēt lielo birokrātiju. Graudus audzējam visus šos gadus, jo lopiem izmantojam tikai pašu ražotos graudus. Būtībā mūsu lauki arī nav piemēroti graudaugu audzēšanai, jo ir daudz pārāk mitru un purvainu vietu. Mitrās platības varam tikai nopļaut. Lai plaši nodarbotos ar graudkopību, gūtu labas ražas un ar to pelnītu, ir jāiegulda liels darbs,” uzskata Ausma.

Negūst atbalstu
Pirms astoņiem gadiem Ausma bija cieši pārliecināta, ka novietnē kādreiz vietu radīs aptuveni simts govis. „Par to domājot, tika izstrādāts arī projekts, bet banka diemžēl atkal atteicās piešķirt naudu, jo tika norādīts, ka man šo govju vēl nav, tāpēc nespēšu atmaksāt kredītu,” prāto Ausma. Viņai nav saprotams, kāpēc ārzemniekiem, kuri Latvijā iegādājas lauku īpašumus, bankas ar kredītu piešķiršanu nekavējas. „Nav pareizi, ka tik vieglu roku atvēlam zemi ārzemniekiem. Viens otrs pat nezina, kur viņa lauki atrodas. Tad jau labāk to pārdot saviem lauksaimniekiem, lai nevajadzētu zemi nomāt. Arī mēs apsaimniekojam nomātās platības,” stāsta saimniece. Pienu saimniecība nodod kooperatīvam „Māršava”, kas tālāk to piegādā tiem pārstrādātājiem, kas vairāk maksā. Ar atlīdzību par pārstrādei nodoto pienu saimniece ir apmierināta un klusībā ļoti cer, ka Krievija tomēr neietekmēs piena cenas Latvijā.
Par gaļas lopu audzēšanu „Saulaiņos” pagaidām nedomā. „Ja pienāks laiks, kad es pati vairs nevarēšu izslaukt govis, tad varbūt arī pievērsīsimies gaļas lopu audzēšanai, ņemot vērā, ka tad ienākumi būs reizi gadā, bet nauda par pārstrādei nodoto pienu ir kā regulāra alga,” uzskata Ausma, kura pēc izglītības ir sviesta meistare. Viņa kādu laiku strādājusi Cesvaines pienotavā.
Samnieko visa ģimene
„Saulaiņos” saimnieko visa Ausmas ģimene – trīs dēli un meita. „Viena pati ar visu es galā noteikti netiktu, jo ir darbi, kas sievietei nemaz nav pa spēkam. Labi, ka bērni vismaz pagaidām par darbu ārzemēs nedomā. Ir apstiprināts jauns projekts neliela tehnikas servisa izveidei, tikai nauda vēl jāsagaida. Tā būtu iespēja saimniecībai gūt vēl kādu finansiālu atbalstu. Divus gadus, kamēr cīnījāmies ar šo projektu, man nācās projekta vērtētājiem Rīgā pierādīt, ka arī Druvienas pagastā dzīvo un strādā cilvēki, kuriem ir automašīnas,” saka Ausma. Viņa nenoliedz, ka reizēm rodoties vēlēšanās visam atmest ar roku, bet tad nekas cits neatliekot, kā vien saņemties, jo govis kādam ir jāslauc un jābaro. Protams, griboties arī kādu brīvdienu, bet slinkošana ātri vien apnīkot. „Es esmu mājas cilvēks. Man patīk laukos,” saka Ausma.

Fakti
◆ Zemnieku saimniecība „Saulaiņi” izveidota 2001.gadā.
◆ 12 gadu laikā īstenoti trīs lielāki projekti.
◆ Saimniecība apstrādā 200 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes. No tiem 100 hektāri ir nomas zeme.
◆ Pamatražošanas nozare – piena lopkopība. Ir 40 slaucamas govis un jaunlopi.
◆ Pienu nodod kooperatīvam „Māršava”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gan kāpumi, gan kritumi

Kategorijas