Mazie uzņēmēji ir stresā

2013. gada 8. novembris 00:00

404

Sākot ar jauno gadu, Latvijā divas nedēļas vēl veikalos un pakalpojumu saņemšanas vietās varēsim norēķināties latos, taču atlikumu mums izdos jaunajā valūtā. Vai mazos veikalos, ēstuvēs, frizētavās pietiks naudas, ko izdot klientiem? Šis jautājums jau tagad rada galvassāpes.
Gulbenē, aptaujājot vairākus mazos uzņēmējus, “Dzirkstele” noskaidroja, ka daudzi šajā situācijā vaino bankas, kuras strādājot pārāk gausi un neieinteresēti. Pagaidām tā saucamos eiro komplektus – par 200 latiem katru - bankās var tikai pasūtīt, nevis iegādāties.

Vai atpazīs eiro?
“Ar jauno gadu tāpat turpināšu strādāt katru dienu. Mazliet centu ir jau sakrāti. Ko izdot būs. Pamazām viss notiks,” saka nelielā makšķernieku veikala īpašniece Dzidra Kubuliņa. Viņa neplāno bankā pirkt eiro. Domā, ka galā tiks tāpat. “Ne jau visi nāks iepirkties ar latiem. Domāju, ka līdz jaunajam gadam cilvēki tos jau būs iztērējuši vai samainījuši. Nāks un maksās jau ar eiro. Janvāra pirmajās dienās cilvēki jau saņems algas, pensijas,” prāto Dz.Kubuliņa.
Bažas radot vienīgi tas, ka Latvijā būs derīgi visu citu valstu apgrozībā laistie eiro, kas vizuāli ir atšķirīgi. “Mēs jau visus eiro nezinām, kādi tie izskatās! Būs jāpēta katrs eiro, katrs cents,” viņa saka. Tomēr kopumā noskaņojums esot optimistisks. “Gan mēs galā tiksim. Grūts būs tikai pats sākums, bet ne jau tik ļoti,” smej Dz.Kubuliņa.
“Mēs esam gatavi valūtas maiņai. Eiro esam sakrājuši. Jau tagad dažs samaksu veic šajā valūtā. Turklāt pie mums var norēķināties arī ar bankas karti,” stāsta Gulbenes viesnīcas pārstāve Jevgēnija Kallase.

Durvis būs ciet?
Vairāki mazie uzņēmēji neslēpj - nākamā gada pirmajās dienās domā nestrādāt, bet mierīgi pagaidīt, kad situācija normalizēsies.
“Ļoti prātīga doma. Kāpēc jaukties un pērties?! Es gan nevarēšu nestrādāt, jo mans veikals tirgo pārtiku,” saka veikala “Aiva” īpašniece Antra Uiska. Viņas veikalā pircēji var norēķināties tikai skaidrā naudā. Tieši tāpēc ir uztraukums. A.Uiska bankā ir pasūtījusi vairākus eiro komplektus. Tomēr sajūta esot tāda, ka nevar iepriekš zināt, cik raiti jaunās valūtas ieviešana noritēs praksē.
“Varbūt nedēļu arī nestrādāšu, atpūtīšos,” prāto individuālā komersante Anita Bokmeldere, kura kopā ar vēl trim citām frizierēm īrē telpas, lai sniegtu frizētavas pakalpojumus. Viņas darbā apgrozījums neesot tik liels, lai bankā speciāli pirktu kaut vai vienu tā saucamo eiro komplektu. A.Bokmeldere pieļauj, ka nākamā gada sākumā būs problēmas norēķinos. Ja klienti maksās precīzu naudu, tad jau viss kārtībā, taču prakse liecina, ka tā nenotiek. “Tagad tuvojas Ziemassvētki, Jaungads, kad mums parasti ir vairāk klientu. Vairāk vajag arī materiālu darbam. Naudu ieguldīsim tur, nevis valūtas maiņā,” viņa atzīst.
Bet frizētavas “Tiina Lux” īpašniece Gunita Zemniece ir jau pasūtījusi bankā divus eiro komplektus un prognozē, ka viņas uzņēmumā darbs nākamā gada sākumā traucēts netiks. Arī jauniešu iecienītās kebabnīcas “KuKeBo” īpašniece Katerīna Ļeontjeva stāsta, ka neplāno pārtraukt darbu gada sākumā. Kāda būs strādāšana, bažas esot. Pirkt eiro bankā nav doma. “Runājām ar grāmatvedi, ka varēs naudu mainīt pastā. Kaut vai pa 10 latiem,” saka K.Ļeontjeva.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mazie uzņēmēji ir stresā

Kategorijas