Lāčplēša diena – ar ugunīm, godasardzi un zalvēm

2013. gada 12. novembris 00:00

Vakar Gulbenes novada iedzīvotāji tradicionāli atzīmēja Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas dienu, jo 1919.gadā tieši 11.novembrī Latvijas armija atbrīvoja Rīgu no bermontiešiem.
Tieši šajā dienā arī tika iedibināts Lāčplēša Kara ordenis, kas bija Latvijas augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1940.gadam.
Miglainās dienas rīts Zemessardzes 25. kājnieku bataljona zemessargiem iesākās ar godasardzi pie pieminekļa, kas veltīts par Latvijas brīvību kritušajiem Gulbenes draudzes locekļiem. Godasardze pie pieminekļa stāvēja visu dienu, jau sākot no pulksten 9.30 līdz pat atceres masu pasākuma beigām vakarā – kopumā aptuveni 10 stundas.
Kā vienmēr, vakarā uz piemiņas brīdi pie pieminekļa pulcējās vairāki simti iedzīvotāju, kuri tur nolika ziedus un iedegtas svecītes. Tā bija vienotības kulminācija, kuras aizsākums – dalība lāpu gājienā cauri visai pilsētai līdz piemineklim. Lāpas nesa aptuveni 40 zemessargu, kā arī jaunsargi no Gulbenes, Lizuma, Lejasciema, Jaungulbenes un Beļavas. Zemessargi gājienā līdzi nesa Latvijas valsts karogu un bataljona karogu. Gājienā piedalījās arī visi citi, kuri to vēlējās. Arī viņi bija aicināti uz gājienu līdzi ņemt un nest Latvijas valsts karogu.
“Tas ir brīvprātīgs pasākums, kurā vienmēr ir liela atsaucība un uz kuru jaunsargi ar prieku nāk formās. Gājienā izmantojam gan paši savas lāpas, kuras mums sarūpējis Jaunsardzes centrs, gan zemessargu dotās, nesam arī iedegtas svecītes,” “Dzirkstelei” stāsta jaunsargu instruktore Lāsma Gabdulļina. Viņa piebilst, ka pasākuma organizatori bija parūpējušies par pagastu bērnu un jauniešu atvešanu uz Gulbeni un pēc tam arī par aizgādāšanu mājup.
“Mūsu bataljona zemessargi šajā dienā piedalījās atceres pasākumos ne tikai Gulbenē. Bataljona teritorija aptver piecus novadus. Tas nozīmē, ka šajā dienā piedalījāmies atceres pasākumos arī Madonā, Varakļānos, Lubānā un Cesvainē. Lāpu gājieni notika visur, jo Latvijā tos rīkot šajā dienā jau ir kļuvis par tradīciju,” “Dzirkstelei” stāsta Zemessardzes 25. kājnieku bataljona komandieris, majors Normunds Baranovs.
Pasākumam beidzoties, par godu kritušajiem varoņiem atskanēja zalves. Par tām gādāja zemessargi. Pēc tam iedzīvotājiem bija iespēja turpat baudīt karstu tēju, kā arī doties uz netālo luterāņu baznīcu, kur tradicionāli šajā vakarā notiek Lāčplēša dienai veltīts dievkalpojums.
Padomju gados Lāčplēša diena bija aizliegta, tās svinēšana atjaunojās 1988.gadā, bet kopš 1990.gada tā ir kritušo varoņu piemiņas diena.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lāčplēša diena – ar ugunīm, godasardzi un zalvēm

Kategorijas