Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pirmais saimniekošanas gads - veiksmīgs

Malda Ilgaža

2013. gada 14. novembris 00:00

720
Pirmais saimniekošanas gads - veiksmīgs

Gulbenes novadā arvien vairāk lauksaimnieku pievēršas gaļas lopu audzēšanai. Galvenokārt tie ir gados jauni cilvēki. Pirmo gadu ar gaļas lopu audzēšanu Druvienas pagasta „Ausekļos”  nodarbojas arī 20 gadus vecais Dairis Rutkis, savu lauksaimniecības uzņēmumu reģistrējot kā SIA „RD Bullis”.
„Par gaļas lopu audzēšanu sāku domāt kad Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā vēl apguvu lauksaimniecības tehnikas mehāniķa arodu. Iegūtais lauksaimnieka diploms ļāva man ar projektu startēt atbalsta programmā jaunajiem zemniekiem. Arī vairāki mani kursabiedri, mācoties 4.kursā, bija nolēmuši iesniegt projektu šajā programmā, lai uzsāktu savu biznesu laukos. Projektā varēju startēt tikai uz atbalstu gaļas lopu audzēšanai, tāpēc lēmumu nenācās ilgi pieņemt,” stāsta Dairis.

Lopus iegādājas Igaunijā
Katru rītu puisis brauc no Lizuma pagasta uz darbu „Ausekļos”, kur elektriskā gana iežogotajos aplokos rudenīgo ainavu dažādo 21 dzīvnieks. Ja arī kādu dienu nākas braukt citās darīšanās, lopus pieskata Daira mamma, kura dzīvo „Ausekļos”, kā arī brālis, kuri gādā arī paši par savu saimniecību.
Dairis šķirnes „Simentālis” gaļas lopus izraudzījies vairāku iemeslu dēļ. „Dzīvnieki ir ārēji skaistāki, jo ir raibi, Latvijā šīs šķirnes dzīvnieku nav daudz. Vasarā viņi iztur lielāku karstumu nekā citi gaļas lopi, tāpēc nav jāuztraucas, ka aplokos var pietrūkt ūdens. Šķirne apvieno piena un gaļas lopu tipu, kā arī mātes ir pienīgākas nekā „Šarolē” šķirnei, tāpēc nav problēmu ar teļu piebarošanu. Arī tirgū šo dzīvnieku gaļa ir vispieprasītākā,” izvēli pamato saimnieks. Dzīvnieki uz „Ausekļiem” atvesti no Igaunijas.

Startēs ar jauniem projektiem
„Pagājušais bija ieceres īstenošanas gads, kad par projektā piešķirto naudu iegādājos 11 grūsnas teles, tāpēc uzskatu, ka šis ir pirmais saimniekošanas gads. Žēl, ka starp jaundzimušajiem teļiem skaitliski lielākā daļa ir bullēni, nevis telītes, kas būtu labs papildinājums pagaidām vēl nelielajam ganāmpulkam,” stāsta saimnieks. Pārdošanai paredzētie dzīvnieki no šķirnes ganāmpulka jau ir atšķirti un decembrī pēc tiem ieradīsies pircēji. Pirms tam vairāk nekā sešus mēnešus vecajiem bullēniem vēl tiks noņemtas DNS analīzes, lai tos varētu pārdot kā tīršķirnes vaislas lopus, jo Dairis iecerējis veidot šķirnes saimniecību. Dairis veiksmīgi tiek galā arī ar 50 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas atrodas arī Rankas un Tirzas pagastā. „Esmu iecerējis uzbūvēt vēl vienu atklāta tipa nojumi, jo lopi arī ziemā uzturas laukā. Tiklīdz 2014.gadā atvērsies jaunās atbalsta programmas, atkal startēšu ar jauniem projektiem, lai varētu modernizēt saimniecību. Piemēram, ir vajadzīgs jauns traktors un vālotājs, kā arī prese, ietinējs un speciāli sprosti lopu fiksēšanai. Esmu domājis arī par papildu krustojumu ganāmpulka izveidi. „Simentāļi” paliks kā vaislinieki un gaļas lopi. Tas ļaus arī vairāk nopelnīt.”

Sola uzticību laukiem
Dairis nepieder labākas dzīves meklētājiem ārzemēs, bet sola uzticību Latvijas laukiem. Arī viņa draugi, piemēram, Mārtiņš Paulovičs no Rankas pagasta, ir uz viena viļņa. Puisis nenoliedz, ka ir brīži, kad pašam sev tiek uzdots jautājums, kāpēc tā jānoņemas, bet, atbraucot uz saimniecību, šīs domas izplēn. Dairis ir pārliecināts, ka laukos sāks saimniekot arvien vairāk jaunu cilvēku, jo ir daudz dažādu iespēju, lai kaut ko ražotu. „Var taču audzēt arbūzus, krūmmellenes, cidonijas, lai no tām gatavotu sukādes. Vienīgā problēma ir saražotās produkcijas pārstrāde, lai gan te risinājums ir iesaistīšanās kooperatīvā. Esmu domājis arī par apjomīgas siltumnīcas būvi,” stāsta jaunais cilvēks, visus nākotnes plānus tomēr neatklājot. „Ir tikai jāstrādā, īpaši, ja ir jēga, kam censties, jo aug arī, es ceru, mana iesāktā darba turpinātājs - dēliņš, kurš pēc mēneša svinēs savu pirmā gada jubileju. Arī dzīvesbiedri Lindu ceru iesaistīt saimniecības darbā, lai gan viņai tuvāks ir kultūras darbs, bet uzskatu, ka ar kultūru nevar nopelnīt. Mana pārliecība ir, ka ar zemi laukos nevajag pelnīt, bet vajag ar to ražot,” apņēmīgi piebilst Dairis.