Dzirkstele.lv ARHĪVS

Svētkos saņem augstu apbalvojumu

Malda Ilgaža

2013. gada 21. novembris 00:00

34
Svētkos saņem augstu apbalvojumu

Latvijas valsts 95. dzimšanas diena 18.novembris bija īpaša ilggadējai kultūras darbiniecei, deju pedagoģei, Gulbenes kultūras centra senioru deju kopas „Vērdiņš” vadītājai Dainuvītei Putniņai. Viņa apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 1.pakāpes (zelta) Goda zīmi.
Augstais apbalvojums piešķirts par nesavtīgu mūža ieguldījumu latviešu tautas dejas tradīcijas kopšanā, pilnveidošanā un nodošanā nākamajām paaudzēm.
Apbalvošanas ceremoniju Dainuvīte gaidījusi ar satraukumu. „Starp 66 apbalvojamajiem es biju 23. Saņemot apbalvojumu, pateicos par augsto mana darba novērtējumu, pateicos arī saviem dejotājiem vairākās paaudzēs, jo uzskatu, ka šis apbalvojums ir novērtējums arī latviešu tautas dejai,” uzskata Dainuvīte.

Izjutusi dejotāju mīlestību
„Man trūkst vārdu, lai izteiktu sajūtas, kādas pārņēma, uzzinot par augsto valsts apbalvojumu, jo 50 darbam atdotie gadi ir ļoti daudz. Šajos gados esmu strādājusi ar 175 deju kolektīviem un 3000 dejotājiem. Uz 15 lielajiem Deju svētkiem esmu aizvedusi 31 deju kolektīvu. Visus šos gadus esmu izjutusi arī dejotāju mīlestību. Tā staro arī no tiem cilvēkiem, kuri vairs nedejo. Pat satiekoties uz ielas, viņi mani samīļo. Dejas soļus esmu ierādījusi operdziedātājam Naurim Indzerim, bijušajai valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai, arī talantīgajam pianistam Rihardam Plešanovam un citiem. Vienmēr esmu centusies saprast katru dejotāju, izprast viņa iekšējo noskaņojumu un palīdzēt, cik vien ir bijis manos spēkos. Priecājos, ka manis vadītajos kolektīvos sastāvs ir bijis nemainīgs. Tas liecina par to, ka kolektīvā dejotājiem patīk,” saka Dainuvīte.

Sabiedrības cilvēks
Viņa lepojas ar senioru deju kopu „Vērdiņš”, kura desmit gadu pastāvēšanas laikā ir dejojuši tikai 30 dejotāji. Pedagoģe bilst, ka šajā sezonā nolēmusi sevi pažēlot un vada tikai „Vērdiņu”, pārējos kolektīvus uzticot citiem deju skolotājiem. „Vasarā domāju, ka atteikšos arī no „Vērdiņa”, bet dejotāji neļāva palikt mājās. Tas ir gandarījums, ja dejotāji vēlas, lai vadu kolektīvu pat 75 gadu vecumā. Būtībā jau arī pati esmu sabiedrības cilvēks. Kamēr vien varēšu, tikmēr strādāšu, lai gan gatavošanās koncertiem, festivāliem un skatēm prasa daudz spēka un enerģijas,” atceras Dainuvīte, kurai darba gadi aizsteigušies kā viena diena. Tie nav nogurdinājuši, tikai uzmundrinājuši un devuši spēku. Ne tikai no sevis, arī no dejotājiem viņa vienmēr prasījusi lielu atbildību, uzskatot, ka kolektīvam ir jākļūst kā vienai ģimenei. Dainuvīte pati izaugusi četru bērnu ģimenē Kalnienas pusē un iepazinusi dzīves pieticību. Mācījusies Kalnienas pamatskolā un Litenes vidusskolā. Dejot paticis jau skolas laikā. Bieži vien mājās viņa rīkojusi deju koncertus un pārlapojusi grāmatas, kuru ilustrācijās attēloti dejotāji. Lai pati pelnītu iztiku, pēc skolas beigšanas Dainuvīte sākusi strādāt par Vecgulbenes tautas nama vadītāju. Apmeklējusi dažādus kursus un 1964.gadā sākusi vadīt savu pirmo jauniešu deju kolektīvu.