Latviešu džeza mistiķis

2013. gada 22. novembris 00:00

178

Novadnieks Vilnis Kundrāts labprāt brauc uz dzimto Gulbeni

Gulbenes kultūras centra zālē tikko izskanējuši „Mirage Jazz Orchestra” mūzikas akordi un klausītāju aplausi, pasniegti ziedi, un mūziķi pošas atpakaļceļam uz Rīgu, lai jau nākamajā vakarā atkal spēlētu kārtējā koncertā. „Lai gan mana pirmā autorprogramma „Peldošā sala” tika atskaņota koncerta pirmajā daļā, joprojām nespēju atbrīvoties no spriedzes,” pēc koncerta saka mūsējais, novadnieks, gulbenietis Vilnis Kundrāts.
Džezā Vilnis darbojas kopš astoņdesmito gadu beigām, bet jaunās koncertprogrammas ideja viņam radusies pirms pusotra gada. Mūziķis apzināti centies meklēt kaut ko savdabīgu, ne tikai kopējot amerikāņiem raksturīgo džezu, bet arī veidojot pats savus jaunus risinājumus. Viņa džeza skaņdarbos meistarīgi apvienots svinga, rokenrola, regeja, tvista, blūza īpašais un melodiski harmoniskais skanējums.

Liepājā roks, Vidzemē džezs
Vilnis stāsta, ka „Mirage Jazz Orchestra” izveides iniciators ir trombonists Lauris Amantovs ar domubiedru grupu. Orķestris izveidots uz bijušā Latvijas Radio bigbenda bāzes, kas pajukusi deviņdesmitajos gados. Lielākā daļa mūziķu ir savulaik muzicējuši arī bigbendā, tāpēc apņēmīgi turpinājuši bigbenda pēdējos gados atskaņoto repertuāru, kā arī izpildījuši bigbenda vadītāja Gunāra Rozenberga savulaik no jauna radītās kompozīcijas. Savas autorprogrammas atskaņošanai Vilnis pieaicinājis arī savu draugu, džeza cienītāju un ģitāristu no Igaunijas, kurš pēc savas muzikālās stilistikas bijis vajadzīgs. Interesanti ir tas, ka orķestrī „Mirage Jazz Orchestre” ir daudz mūziķu, kuri nāk no Ziemeļaustrumu Vidzemes, piemēram, no Alūksnes, Gaujienas, Apes. Tie ir cilvēki, kuri vienmēr interesējušies par džezu atšķirībā no Liepājas, kur dominē roks. Vilnis ir gandarīts, ka orķestrim, iesaistoties projektā „Profesionālā māksla reģionos”, ir izdevies profesionālo mākslu atvest arī pie Gulbenes novada un pilsētas mūzikas cienītājiem.

Jābūt savstarpēji organiskiem
Mūziķis ir komponējis ne tikai instrumentālus skaņdarbus, bet arī dziesmas ar latviešu dzejnieku Imanta Ziedoņa, Knuta Skujenieka, Egila Zirņa un Klāva Elsberga tekstiem. Tās ir kompozīcijas, kas katru dienu neskan pa radio, arī izvēlētais teksts ir rūpīgi izmeklēts, domājot arī par melodijas aranžējumu orķestrim. „Visu cieņu latviešu autoru dzejai. Es cenšos nenodarīt pāri minēto autoru dzejoļiem, paņemot jebkuru tekstu un ieliekot to rokā, džezā, regejā vai sazin vēl kur citur. Ja dzejolis pēc savas ekspresijas, rakstura, formas un uzbūves pēc tā prasās, tad to var darīt. Tieši tāpēc arī manas dziesmas ir pietiekami dažādas. Visas tās džezam vai arī rokam neatbilst. Izvēlētajam tekstam un mūzikai ir jābūt savstarpēji organiskiem,” norāda Vilnis, kuru daži dēvē par latviešu džeza mistiķi, jo savās kompozīcijās Vilnis spēj pārsteigt ar kaut ko pavisam negaidītu.

Sākums - mūzikas skola
Muzikālo izaugsmi novadnieks saista ar Gulbenes bērnu mūzikas skolu, kur pie pedagoga Jāņa Krūzkopa viņš apguvis klavierspēli. Līdztekus tām Vilnis spēlējis arī saksofonu Donāta Veikšāna vadītajā pūtēju orķestrī, kā arī radis iespēju iesaistīties pašdarbībā, muzicējot toreizējā Gulbenes autotransporta uzņēmuma estrādes ansamblī. „Atceros, ka aptuveni tur, kur šodien atrodas Ceļu satiksmes un drošības direkcija, mums notika mēģinājumi. Ansambli tolaik vadīja Valentīns Martinsons. Man viņš ir noteikti jāpiemin, jo ansambļa repertuārs, tajā skaitā arī džeza skaņdarbi, ko es apguvu, nospēlēja lielu lomu tajā muzikālajā ievirzē, ko šodien redzam „Mirage Jazz Orchestra” koncertos,” atceras Vilnis. Tālāk ceļš vedis uz Rēzeknes mūzikas vidusskolu un Latvijas Valsts konservatoriju, kur, kā pats saka, bijis Valentīna Utkina pēdējais skolnieks. „Ar to vien saikne ar konservatoriju man nebeidzās, jo pabeidzu arī muzikologus un esmu arī Ginta Pabērza džeza klases maģistrants – saksofonists. Šodien iegūtās zināšanas cita citu papildina,” atzīst mūziķis, kurš ir arī lielisks skaņdarbu aranžētājs. Viņš atceras arī to laiku, kas pavadīts Latvijas Radio skaņu režisora amatā, un brīdi, kad no Jāzepa Kulberga nācies pārņemt galvenā skaņu režisora vadības grožus. „Strādājot radio, man nācās ierakstīt Nacionālo Bruņoto Spēku orķestra mūzikas disku. Iepazinos ar kolektīvu, kuram bija vajadzīgs saksofonists. Es ļoti vēlējos spēlēt saksofonu un džezu ne tikai brīžos, kad tam iznāca laiks, bet regulāri, tāpēc aizgāju strādāt uz Nacionālo Bruņoto Spēku orķestri. Kopā ar šo kolektīvu pirms diviem gadiem 1.decembrī nosvinēju arī savu 50 gadu jubileju,” stāsta Vilnis.

Mūzika paņem laiku
Viņš atzīst, ka mūzika prasa daudz laika, tomēr vienmēr tiek rasta iespēja atbraukt arī uz Gulbeni, kur Ozolu ielā atrodas vecāku māja, kas prasa aprūpi, tāpēc te neatliekot laika pievērsties radošajam darbam. Vilnis smejas, ka esot īstens Gulbenes iedzīvotājs, jo esot te deklarējies un arī nodokļus maksājot Gulbenes pašvaldībai. „Tieši tāpēc man ir liels prieks, ka pilsēta pamazām tiek sakārtota un sakopta, ka tajā notiek acīm redzamas izmaiņas. Man patīk atbraukt uz Gulbeni.” Runājot par nākotnes plāniem, mūziķis izsaka cerību, ka kopā ar „Mirage Jazz Orchestra” mūziķiem izdosies uzstāties vēl daudzās lielās Latvijas koncertzālēs, piemēram, uz jaunās kultūras centra skatuves Cēsīs, Rēzeknē, Ventspilī un tamlīdzīgi. Vilnis nenoliedz, ka slodze ir ļoti liela, tomēr viņš rod iespēju arī klausīties pasaulē pazīstamu saksofonistu mūzikas ierakstus, piemēram, Benu Vebsteru, Čārliju Pārkeru, Džonu Koldrenu un citus. „Nav runa par to, kurš no viņiem ir labākais, jo katrs raksturojas ar kaut ko savu. Visu dzīvi nevar tikai klausīties citu sniegumā. Ir arī pašam kaut kas jādara, jādomā, kāds ir mans pienesums kā mūziķim. Man nākas savu laiku organizēt, lai tiktu galā ar tiešajiem darba un ģimenes pienākumiem, lai rakstītu jaunus skaņdarbus, tāpēc arī mūziku vairs neklausos kā fona mūziku. Es mūziku baudu ne tikai emocionāli, bet arī profesionāli, jo pats daudz ko iemācos. Klausīties mūziku nozīmē mācīties,” uzskata Vilnis.

Atbalsta muzikālās
intereses
Saksofonists neslēpj prieku par to, ka arī no Gulbenes novada ir jaunieši, kas vēlas apgūt džezu, piemēram, Rīgas Doma skolas džeza nodaļā. „Arī mans brālis Vairis, kurš dzīvo Beļavas pagastā un bija ieradies uz koncertu, ir ieguvis muzikālo izglītību. Arī mans vecākais dēls Kārlis ir beidzis dažādas mūzikas skolas un šobrīd studē Latvijas Mūzikas akadēmijā maģistrantūrā simfonisko diriģēšanu. Mazais puika Klāvs arī labprāt klausās mūziku. Kādu laiku viņš mācījās Rīgas Doma skolas sagatavošanas grupā, kur viņam bija jādzied tautas dziesmas bel canto zēnu kora stilā, kas dēlam nepatika. Es arī nespiedu Klāvu to darīt, tāpēc viņš šobrīd vēl īsti nezina, ar ko saistīs savu nākotni,” stāsta Vilnis. Mūziķis uzskata, ka šodien sabiedrība ir brīva un viegli spēj atrast ar mūziku saistīto informāciju, iegādāties mūzikas instrumentus, arī izglītība bērnu mūzikas skolās nemaksā dārgi, tāpēc, ja bērnam ir interese par mūziku, vecākiem to noteikti vajag atbalstīt. „Lai šodien kaut ko sasniegtu mūzikā, mūziķim obligāti nav jābūt ar lielām ambīcijām, bet ir jāizraujas ārpus Latvijas robežām starptautiskā līmenī,” iesaka Vilnis.

Fakti

◆ Vilnis Kundrāts dzimis 1961.gadā Gulbenē.

◆ Mācījies Gulbenes mūzikas skolā. Rēzeknes mūzikas vidusskolā apguvis mūzikas teoriju. Studējis Latvijas Valsts konservatorijā kompozīcijas klasē, ieguvis muzikologa diplomu, ir džeza klases maģistrants.

◆ Pēc augstskolas beigšanas 12 gadus strādājis par Latvijas Radio ierakstu studijas skaņu režisoru. Šobrīd strādā Nacionālo Bruņoto Spēku orķestrī, kur ir ne tikai mūziķis, bet arī skaņu režisors.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Latviešu džeza mistiķis

Kategorijas