Dzirkstele.lv ARHĪVS

Laiks kaut ko pateica

Diāna Odumiņa

2013. gada 22. novembris 00:00

9
Laiks kaut ko pateica

Nesen mājās nejauši uzgāju savu pilsētas padomes deputātes krūšu nozīmi ar trim zvaigznēm un Latvijas ģerboni. Un atcerējos savu priekšsēdētāju Līgu Zitāni, kuras sen vairs nav šajā saulē. Gribējās tagad, Latvijas dzimšanas dienas svinību noskaņā un veļu laikā, pieminēt šo sievieti. Viņa taču bija pirmā Gulbenes pašvaldības vadītāja brīvību atguvušajā Latvijā! Viņai tolaik nebija vēl pat 40 gadu! Līga Zitāne? Vadības stils kā prokurorei un spītīga nepakļaušanās rajonam, ikviena cilvēka personības respektēšana un tomēr sava viedokļa uzspiešana. Līgā enerģija un darītgriba mutuļoja. Viņa nebija radusi muļļāties. Viņa darīja visu, lai ar Gulbenes vietējo varu rēķinātos, lai cilvēkiem dzīve Gulbenē kļūtu ērtāka, lētāka, priecīgāka. Ne vienmēr viņa bija saprasta un pieņemta. Vēl jo vairāk tāpēc, ka gadījās visādas šmuces un ķibeles, jo te pazuda viena pašvaldības darbiniece, te cita tika vainota naudas izsaimniekošanā, kaut runa bija vien par dažiem desmitiem vai dažiem simtiem, nevis tūkstošiem latu. Nekādu nopietnu
juridisku seku nebija, bet neslava palika. Liekas, tieši tā arī salauza Līgu. Prātā nāk dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi par to, ka “laiks kaut ko pateica” un “laiks kaut ko noliedza”, un “tas taču bija tavs vārds”, un “tas taču bija mans vārds”. Laiks visu un visus saliek pa plauktiņiem? Taču mūžīgs ir tikai viņš pats. Laiks ierauj cilvēkus sevī kā atvarā, tā pamazām nolemjot aizmirstībai.