Gatavo senu mūzikas instrumentu

2013. gada 26. novembris 00:00

Druvēnieši jau ilgāku laiku var lepoties ne tikai ar savām skaistajām un skanīgajām pašu izgatavotajām koklēm, bet nu arī ar ļoti interesantu un senu mūzikas instrumentu – psaltēriju. Šo instrumentu Druvienas Amatu centrā izgatavoja meistars Viktors Černoglazovs.
Skolas direktore Velga Černoglazova stāsta, ka pagājušajā ziemā Druvienas meitenes un mūzikas skolotājas mācījās praktisko muzicēšanu pie valdorfpedagoģes Natālijas Kuzminovas no Rīgas. Viņa uzskata, ka tieši ar psaltēriju būtu jāsāk bērniem mācīt mūzika, un viņa meklēja meistaru, kas varētu izgatavot šādu instrumentu, jo Latvijā tas līdz šim nebija izgatavots. Kopā ar skolotāju un meistaru Viktoru Černoglazovu viņiem radās doma realizēt šo ideju. V.Černoglazovs atklāja, ka pagājis diezgan ilgs laiks, līdz instruments tapis gatavs, jo vispirms vajadzējis sameklēt nepieciešamo informāciju, kā to izgatavot. Informācija un apraksti tika meklēti internetā. Pieejamā informācija bija angļu valodā un to nācās tulkot. Bija jāpārvērš arī mērvienības, jo aprakstos bija minētas collas. Taču darbs vainagojās panākumiem un instrumentu izdevās izgatavot.

Top jau otrais instruments
V.Černoglazovs atzīst, ka attīstībā nedrīkst apstāties un ir jāmēģina īstenot aizvien jaunas idejas. Interesanti šķitis arī literatūrā minētais, ka kokle, iespējams, arī ir cēlusies no psaltērija. Pirmais izgatavotais instruments šobrīd jau ir Rīgā, un skolotāja N.Kuzminova jau māca bērniem to spēlēt, bet V.Černoglazovs gatavo jau nākamo instrumentu. “Patiesību sakot, šis pusgatavais instruments ir pirmais eksemplārs, kurš sākotnēji neizdevās, jo tam nebija vajadzīgās skaņas. Vienlaikus tika gatavots otrs, kas tagad jau atrodas Rīgā,” atklāj meistars. Tagad pirmais eksemplārs ir pārstrādāts, un, ar pirkstiem pabungojot pa to, V.Černoglazovs atzīst, ka tas būs labs instruments. “Man sākotnēji bija šaubas par koku, ko izmantot instrumenta izgatavošanai. Aprakstos bija teikts, ka tiek izgatavots no cietas koksnes, bija pieminēts riekstkoks. Mēs izgājām no situācijas, liekot osi. Tas arī ir muzikāls koks. Instrumentam, kas aizceļoja uz Rīgu, gan apakšpusē, gan augšpusē ir osis. Pārstrādājot šo instrumentu, vienā pusē ir osis, otrā – saldais ķirsis, un skaņa arī ir ļoti laba.”

Skaņa ir pilnīga un bagātīga
Kad pirmais instruments bija gatavs, N.Kuzminova esot atvedusi stīgas, tas ticis sastīgots, taču diemžēl neesot bijis lociņa, ar ko turpat uz vietas Druvienā izmēģināt spēlēt un saprast, kā instruments skan, tādēļ druvēniešiem nācies gaidīt. Tad saņemts telefona zvans no Rīgas, ka skan ļoti labi un skaņa ir pilnīga un bagātīga, tiesa, tobrīd instruments vēl neesot bijis skaņots. Arī pēc skaņošanas viss esot bijis lieliski. V.Černoglazovs atzīst, ka tobrīd esot bijis milzīgs gandarījums un emocionāls pacēlums, jo katrs izgatavotais instruments esot kā bērns, kas izlolots un palaists tautās.
V.Černoglazovs atzīst, ka, gatavojot instrumentu, diezgan daudz ir jāzina par skaņu, taču ļoti būtiski ir arī tas, cik roku siltuma, labu domu, labas enerģijas ir ieguldīts darbā, tad arī atdeve ir tāda pati. Jo vairāk būs šo labo domu un enerģijas, jo kuplāka un bagātāka būs skaņa. Ja koka sagatave ir ar savām rokām apsildīta, apmīļota, instrumentam pēc tam ir jāskan, ir pārliecināts skolotājs.

No izgatavošanas līdz spēlēšanai
V.Černoglazovs atklāj, ka šobrīd tiek meklēta iespēja pasūtīt arī mazos lociņus, lai instrumentu varētu spēlēt arī Druvienā. Viņš atzīst, ka pats šobrīd jau ir apguvis šī instrumenta izgatavošanu un arī skolēni varēs piedalīties tā tapšanas procesā, bet pēc tam arī apgūt šī instrumenta spēlētprasmi. “Tā ir nepārtraukta secība - no sagataves līdz gatavam instrumentam un tālāk arī tā izmantošana. Šobrīd esam jau ķērušies klāt arī pie liru izgatavošanas,” piebilst V.Černoglazovs.
Skolotājs atzīst, ka instrumentu izgatavošanas procesu ļoti atvieglo jaunie darbgaldi, kas iegādāti projektu gaitā. Druvienas pagasta attīstības biedrība „Pērļu zvejnieki”, kas ir Druvienas pamatskolas sadarbības partneris, iesniedza projektu Sorosa fonda projektu konkursā un saņēma 1000 eiro, par kuriem tika iegādāts kombinētais darbgalds – biezumēvele un taisnēvele.

Uzziņai
Psaltēriju var definēt kā cītaru grupas instrumentu, ko parasti spēlē strinkšķinot un kam raksturīga grebta vai kastes veida (no dēlīšiem veidota) uzbūve. Viduslaikos Eiropā psaltēriji parādās lielā formu daudzveidībā – kā trijstūris, četrstūris, trapece, spārns vai tā saucamā cūkasgalva. Tie bijuši diezgan populāri līdz pat 15. – 16.gadsimtam. Tomēr tie tika spēlēti arvien retāk. Kopš 20.gadsimta otrās puses senie Eiropas psaltēriji atdzimst, tiek rekonstruēti un spēlēti senās mūzikas ansambļos. Vārds “psaltērijs” varētu būt nācis no grieķu “psallein” – strinkšķināt ar pirkstiem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gatavo senu mūzikas instrumentu

Kategorijas