Labs līdz pēdējai pilītei

2013. gada 26. novembris 00:00

Lai veiksmīgi darbotos vielmaiņa, jāuzņem pietiekami daudz ūdens

Asinis var būt dažādas. Ir zilās asinis – zem aristokrātu bālās ādas asinsvadi izskatījās zili, kamēr saulē iedegušais darba cilvēks noberztā tulznā vai brūcē labi redzēja, ka viņa asinis ir sarkanas. Taču var būt arī pārāk biezas vai treknas asinis, un par to raizējas nebūt ne vampīru dietologi, bet gan mediķi.

Spiesti izbrāķēt
Teju katru dienu Valsts asinsdonoru centrs sastopas ar situāciju, kad kāda donora ziedotās asinis ir nederīgas, jo tajās ir konstatēts paaugstināts tauku saturs jeb hiloze. Šādas nevar laboratoriski izmeklēt uz dažādām infekcijām un vīrusu saslimšanām, tāpēc tās nav derīgas pārliešanai, ne kā citādi izmantojamas.
“Hilozes iemesls ir neveselīgs donora uzturs un daudz lielāks uzņemto kaloriju daudzums, nekā tas nepieciešams organisma vajadzību nodrošināšanai. Hiloze var būt gan korpulentam cilvēkam, gan kārnam – tas nav atkarīgs no miesasbūves un vecuma, bet tīri no ēšanas paradumiem,” skaidro centra pārstāvis Rihards Veršiņins.
Diemžēl to, ka asinis ir pārāk treknas, lai tās varētu laboratoriski izmeklēt, var konstatēt tikai pēc asins ziedošanas, kad tiek veikta asins komponentu sadale un atdalīta asins šķidrā daļa – plazma. Pagalam donora labā griba un mediķu ieguldītais darbs, kā arī viss vienreiz lietojamais arsenāls.
Par atkarību no ēšanas, kā rezultātā tiek uzņemts pārmērīgi daudz kaloriju un ir iemesls runāt par aptaukošanās epidēmiju, runā arvien biežāk. To veicina arī ēdienam pievienotās vielas un lielie iepakojumi, kas mudina ēst vairāk, un nepareizi iztulkotie organisma signāli. Atbildot impulsam “kaut ko gribas”, lielākoties tiek ēsti saldi un trekni, ogļhidrātiem bagāti produkti, lai arī impulsa cēlonis varbūt ir slāpes – šķidruma trūkums, parazīti vai arī nepilnvērtīgs uzturs. Līdsas Universitātes Psiholoģijas zinātņu institūta profesors Džons Blandels norāda, ka vēlme “apēst kaut ko garšīgu” var atklāt slēptās ilgas pēc atzinības – ja bērnībā uzslavas vienmēr pavadījis arī kāds gardums.

Vērtīgi visiem
“Ja iepriekšējā vakarā cilvēks trekni saēdies, nepareizi var būt arī holesterīna rādītāji – paaugstināti, tāpat arī triglicerīdi neatbildīs. Pat ja cilvēks būs sekojis norādījumiem un no rīta atnācis tukšā dūšā,” norāda arī Priekules slimnīcas laboratorijas vadītāja Inese Jaunzeme. Jebkurā gadījumā vajadzētu pārdomāt, cik pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu un kādā apjomā lieto, taču dienu pirms asinsanalīžu nodošanas jo sevišķi. Lai analīzes būtu precīzas, visu iepriekšējo dienu pirms analīzēm vajadzētu izvairīties uzturā lietot treknu ēdienu, speķi, piena taukus. “Vielmaiņas traucējumi uzrādīsies jebkurā gadījumā, taču, ievērojot mērenību dienu iepriekš, analīžu rezultāti būs ticamāki, precīzāki. Iespējams, izpaliks iemesls liekam satraukumam,” ieteic I. Jaunzeme.
Vienkāršoti skaidrojot, “tauki ķepē ciet asinsvadus”, asinsrite ir apgrūtināta, organisms cenšas to kompensēt ar augstu asinsspiedienu, kas palielina arī sirds un asinsvadu saslimšanu risku. Reizēm arī ārstiem vieglāk izrakstīt zāles, ieteikt pacientam “pustableti aspirīna šķidrākām asinīm”, gādājot arī par trombu veidošanās riska mazināšanu, nevis panākt, lai tiktu mainīti uztura un dzīvesveida paradumi.

Lai labāk rit
Treknas asinis ir biezas, taču tās “sabiezē” arī tad, ja ikdienā nelieto pietiekami daudz šķidruma – ūdeni, nesaldinātas dārzeņu vai augļu sulas. Lai veiksmīgi darbotos vielmaiņa, asinsrite, jāuzņem pietiekami daudz ūdens. Par klasiku jau kļuvis urologu iecienītais teiciens – pa dienu jādzer tik daudz, lai ārā iztecētu divi litri.
“Cilvēkam sāp galva. Viens no iespējamiem iemesliem – slikta smadzeņu apasiņošana. Tā vietā, lai padzertos ūdeni un palīdzētu savām šūnām, viņš iedzer kafiju, kas ir urīndzenošs līdzeklis, vēl vairāk atbrīvojas no šķidruma un brīnās, ka galvassāpes nepāriet,” situāciju ieskicē I. Jaunzeme.
Kā praktiķe viņa zina teikt, ka ne vienmēr blīvums nosaka, cik viegli ir paņemt asinis analīzēm vai donora devai. “Pati par donoru nederu, man ir pārāk smalki veidoti asinsvadi. Procedūru meitenēm uzdzenu šermuļus, ja man nepieciešams veikt analīzes,” viņa pasmaida.
No pirksta asinis ņem vairs tikai bērniem līdz astoņu gadu vecumam, vēlāk – no vēnas, kas garantē precīzākus rezultātus, turklāt var uzreiz paņemt vairākus paraugus. Ja pirkstiņi nosaluši, nekas neizdosies, nav jēgas “slaukt” un pirkstu samocīt. Labāk pirms tam sasildīt rokas zem silta ūdens. Un vēlreiz parunāties, izstāstīt, ko un kā darīs – ja cilvēks patiesībā ir nobijies, stress gādā par kapilāru spazmām. “Ar bērniem visu var ļoti labi sarunāt, ja ar viņiem runā godīgi. Nedrīkst vecāki iepriekš teikt, ka neko nedarīs, vai arī pārāk sabaidīt. Bērni ir godīgi, bet ar savu loģiku,” atgādina mediķe. Viņa pastāsta gadījumu, kad viena maza meitene, atvesta pie zobārsta, sadusmojusies uz mammu par melošanu – mamma teikusi, ka zobārsts neko neliks darīt, bet viņš licis atvērt muti!

Uzziņai
◆ Dūriens vēnā sāp mazāk nekā dūriens pirkstā, kur ir vairāk nervu gali. Taču dūriens vēnā subjektīvi ir nepatīkamāks, jo pirksts liekas mazsvarīgāks.
◆ Vēdera dobuma un gūžas protezēšanas operācijas gadījumā nepieciešamas 4–6 donoru devas, bērna politraumas gadījumā – 4–7, autoavārijā cietušajam – 10–20, pēc smagas dzemdību asiņošanas – 20–25, pēc plaša apdeguma – 60–65 donoru devas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Labs līdz pēdējai pilītei

Kategorijas