Tējas jādzer ar prātu
Lizuma pagasta aptiekas vadītāja Laima Klimona, stāstot par ārstniecības augiem un tējām, izjūt divējādas sajūtas. „Cilvēks ienāk aptiekā un lūdz, lai nedodu viņiem neko ķīmisku, tikai kaut ko dabisku. Tad es iekšēji smaidu, jo, pārdodot cilvēkam, piemēram, salvijas tēju, nevaru izstāstīt visu ķīmisko sastāvu, ko šī salvijas tēja satur,” saka farmaceite, kura pie aptiekas izveidojusi ārstniecības augu dārzu un cenšas izzināt visu par augu ķīmisko sastāvu un lietošanu.
„Šobrīd modē ir sauklis „Nelietojiet antibiotikas, jo Latvija ir pārantibiotiķēta!”. Būtībā tas ir noticis tikai ar vienu antibiotiku amoksicilīnu, jo tas tiek dāļāts uz visām pusēm. Bet ir taču arī dabiskās antibiotikas, piemēram, salvija. Salvijas tēju, kam nav patīkama garša, neviens par garšīgu neuzskatīs, bet izmantot kakla skalošanai kā antibakteriālu līdzekli noteikti var. Ja dārzā ir vieta diviem krūmiem salvijas, ar to pietiek,” stāsta Laima. Lai visas negaršīgās tējas padarītu garšīgas, viņa iesaka tām pievienot mazliet cidoniju un piparmētru, jo tās spēj nomākt garšas. „Neviena ārstniecības augu tēja neapniks, ja tā tiks mainīta. Tējas ir jādzer ar prātu, nevis ar litriem. Šodien nepelnīti esam aizmirsuši mežrozīšu augļu tēju, kas ir labs karotīna un C vitamīna avots. Maz dzeram ķimeņu tēju, lai sakārtotu vēdera dobumu. Ja kāds bilst, ka nevar ēst rupjmaizi, tad lai piedzer klāt ķimeņu tēju,” iesaka Laima, kas Lizumā tiek dēvēta arī par Zāļu Madi.
Var izmantot relaksācijai
Laima neuzskaita augus, no kuriem var pagatavot zāļu tēju, jo par tiem ir ārkārtīgi daudz informācijas, tikai atgādina, ka cilvēkiem nevajag būt slinkiem un tos salasīt. Ja tas fiziski nav iespējams, tad var izlīdzēties ar aptiekā nopērkamajām, jo tās gatavotas no Latvijas pļavās vāktiem un kultivētiem augiem. Viņai nācies uzklausīt cilvēkus, kuri aizbildinās, ka vākšana ir pārlieku ilgs process, jādomā, kur augus žāvēt un uzglabāt, ka savākts tik daudz, ka nav iespējams visus izlietot, tāpēc tie jāizmet. Laima ir neizpratnē, kāpēc ārstniecības augus izmest? „Tos var sabērt bļodā un izmērcēt kājas, var relaksēties augu vannā. Augi Latvijā mums ir doti kā dabas balva. Neapēdam jāņogas, aiznesam tās vistām,” iesaka farmaceite.
Laima par mītu uzskata to, ka ārstniecības augus var uzglabāt tikai vienu gadu, jo pēc tam tie nav derīgi. Izrādās, gadu var uzglabāt tikai ēteriskās eļļas saturošus augus - piparmētras, kaķumētras, kumelītes un citus, bet, pareizi uzglabājot, arī šos augus var glābāt ilgāk. Piemēram, sakaltētas baldriāna saknes var glabāties ilgi tāpat kā dažādu augu sēklas. „Ar baldriāniem gan prātīgi, jo tie rada atkarību ne tikai kaķiem, bet arī cilvēkiem,” brīdina zālīšu zinātāja.
Ar prātu un zināšanām
Laima uzskata, ka būtībā nav neviena cilvēka, kurš nedrīkstētu lietot cukuru. To var darīt arī diabētiķi, tikai ir jāzina, kādu un cik daudz. Cukura vietā viņa iesaka izvēlēties medu, jo tajā ir 16 veidu dažādi cukuri. „Visam jāpieiet ar prātu un zināšanām, jāņem vērā devas un daudzums. Šajā laikā vēl labāka par medu ir bišu maize, kas gan aptiekā ir ļoti dārga, kā arī ziedputekšņi, kuru ķīmiskais kokteilis satur vitamīnus, mikroelementus, aminoskābes – visu nepieciešamo imunitātes stiprināšanai, atjaunošanai un veicināšanai. Būtībā nav cilvēka, kuram nebūtu nemaz imunitātes, bet reizēm tā ir pat jānomāc, nevis jāveicina,” stāsta Laima.
Farmaceite norāda, ka vitamīni ir mūsu dzīvībai, bioķīmijai un vielmaiņai absolūti nepieciešami, bet pilnībā iespējams iztikt bez uztura bagātinātājiem. Laimai nepatīk, ka askorbīnskābi sauc par C vitamīnu, jo tur identiskas esot tikai ķīmiskās formulas. Viņa iesaka C vitamīnu saņemt, ēdot dzērvenes un dzerot skābu kāpostu sulu. Katru cilvēku Laima salīdzina ar ābeli, kas, tuvojoties ziemai, tiek piesegts ar vitamīniem un jau pieminētajiem uztura bagātinātājiem. „Kas ir labs uztura bagātinātājs? Paņemot paciņu, apskatieties, vai aktīvo vielu saturošās devas ir izteiktas miligramos, mikrogramos vai vēl kā citādāk. Lai nebūtu tā, ka uztura bagātinātājā, piemēram, kaļķa, kas cilvēkam ir jāuzņem, it vismazāk. Dažkārt tajos tā nav pat 1000 mikrogramu. Bieži vien ir vispirms jāpadomā, vai ir vērts tērēt lielu naudu par bagātinātājiem, kuros nekā nav,” iesaka farmaceite.
Tinktūras gatavojam paši
Viņai žēl cilvēku, kuri tērē naudu dažādu zāļu tinktūru iegādei, sava slinkuma dēļ tās pērkot aptiekā, jo tās, tāpat kā augu izvilkumus, var pagatavot pats. „Bet ir jāievēro arī tinktūru lietošanā savas normas. Ja, piemēram, uztaisīsiet struteņu tinktūru ar spēcīgu alkoholu un sāksiet to dzert ar ēdamkarotēm, tad pasveiciniet Svēto Pēteri. Ja apēdīsiet vienu strutenes lapu, nekas nenotiks, jo to darīsiet tikai vasarā un arī tad ne katru dienu,” skaidro Laima. Viņa iesaka tinktūras gatavot ar spirtu, kam ir 40 grādi. Ekstrakts ir zāļu formu tehnoloģija. To gatavo ar 70 grādu spirtu, un tas vienmēr būs stiprāks par tinktūru. „Piemēram, ja uz kastaņiem būsim uzlējuši 40 grādu spirtu, droši varam dzert un rīvēties, ja būsim izmantojuši 70 grādus stipru spirtu, tad, rīvējoties divas trīs reizes dienā ar šo uzlējumu, nāksies meklēt pretapdeguma ziedi. It visā ir jābūt saprātīgai jēgai,” brīdina speciāliste. Viņa piekodina, ka kategoriski nedrīkst lietot arī svaigas maijpuķīšu lapas. Ja kāds tomēr nolēmis tās pagaršot, tad lapa nedrīkst būt lielāka par cilvēka īkšķa nagu.
Labākā – paša izdomāta recepte
Laima uzskata, ka labākā recepte būs tā, ko cilvēks pats izdomās. Viņa nešķiro arī purva un lielogu dzērvenes, jo uzskata, ka tās abas ir labs vitamīnu avots. Ja kāds dzērvenes nevar ieēst, lai ēd ar pūdercukuru. Var sajaukt kopā arī medu, ķiplokus un dzērvenes. „Vakarā, skatoties televīzijas pārraides, sajauciet bļodiņā dzērvenes, rozīnes un valriekstus. Pirmās apēdīsiet rozīnes, jo sirdij ir vajadzīgs kālijs. Tad pa druskai uzkodīsiet dzērvenes. Visbeidzot sāksiet zelēt valriekstus. Lai tie iedarbotos, tos mutē vajag sakošļāt līdz piena konsistencei. Šajā laikā neaizmirstiet arī par ķirbju zupu, kam pievienoti burkāni, ingvers un ķiploks. Ja esat ingvera cienītāji, tad piepildiet divas nelielas burciņas ar ingveru, citronu un medu,” Laima dod padomus.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"