Dzirkstele.lv ARHĪVS

Izdzīvo arvien mazāki

Dace Diržine

2013. gada 3. decembris 00:00

194
Izdzīvo arvien mazāki

Viens no desmit jaundzimušajiem pasaulē nāk priekšlaikus


«Mans mazais pasteidzās piedzimt 27. grūtniecības nedēļā, sverot vien 1060 gramu. Slimnīcā pavadījām teju trīs mēnešus, bet, sasniedzot divus kilogramus, pārbraucām mājās. Tūlīt mazajam būs jau divi gadiņi. Viņš ir ļoti dzīvespriecīgs, pļāpā savā valodā, stabili rāpo un lēnām stutējas kājās. Protams, darbošanās ar mazo ir nesamērīgi lielāka, bet es zinu un ceru, arī ārsti saka – viss būs kārtībā. Tikai ar pacietību un mīlestību pret mūsu mazo ķiparu, jo mēs viņu tik ļoti mīlam,» stāsta mamma Evija.

Seši no simta
Novembris ir mēnesis, kad daudzviet pasaulē un nu jau pāris gadu arī Latvijā tiek aktualizēta tēma par priekšlaikus dzimušajiem bērniem. Katru gadu pasaulē pirms laika piedzimst 15 miljoni mazuļu. Eiropā gada laikā pāragri šai saulē ierodas 500 tūkstoši bērnu, bet Latvijā pērn tādi bija 1155 – aptuveni seši procenti no kopējā dzimušo skaita. Latvijā Pasaules Priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienas aktivitātes organizē Latvijas Neonatologu biedrība.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Prenatālās diagnostikas nodaļas neonatoloģe Baiba Skudra, kura mazos bērniņus ārstē jau divdesmit gadu, stāsta, ka tehnoloģijas attīstījušās ļoti strauji – agrāk 24. nedēļā dzimis mazulis tika uzskatīts kā spontānais aborts, tagad viņu izredzes ir krietni lielākas. Priekšlaikus dzimušie bērni ģimenei ir fizisks, emocionāls un arī finansiāls pārbaudījums.

Patoloģija nav savienojama ar ilgu dzīvošanu
Priekšlaikus dzimušie mazuļi ir tie, kas pasaulē ieradušies pirms laika – līdz 37. grūtniecības nedēļai –, un viņiem nepieciešama īpaša aprūpe. Iemesli, kādēļ, bērniņš pasteidzies, ir dažādi. «Ļoti bieži tas ir bez jebkādiem īpašiem iemesliem – tā notiek, un viss. Laba ģimene, mazais plānots, grūtniecība sākotnēji noritējusi labi, analīzes arī bijušas ideālas, bet pēkšņi – tāda problēma. Ir gadījumi, kad cēloņi jāmeklē mammā – varbūt līdz grūtniecībai sievietei bijušas kādas veselības problēmas, tajā skaitā ginekoloģiskās, paaugstināts asinsspiediens, vairogdziedzera vai citas hroniskas saslimšanas,» stāsta B.Skudra. Jaunām sievietēm nenovērtētas nedrīkst palikt infekcijas saslimšanas, kas vēlāk arī var būt par pamatu priekšlaicīgām dzemdībām.  Dažkārt jau grūtniecības laikā auglim tiek diagnosticētas iedzimtas patoloģijas, kas nereti ir par pamatu nepieciešamībai ierosināt priekšlaicīgas dzemdības, bet citkārt grūtniecības laikā tās var neizpausties un tiek diagnosticētas tikai, mazulim piedzimstot.
Daktere stāsta, ka jebkurā gadījumā priekšlaicīgu dzemdību motīvs jāzina – tas ir svarīgi mazuļa tālākai aprūpei un ārstēšanai. «Iemeslus ir svarīgi zināt, piemēram, ja tā ir hromosomu patoloģija, tad bērnam var palīdzēt iespēju robežās, diemžēl dažos gadījumos patoloģija nav savienojama ar ilgu dzīvošanu un bērniņš dzīvos savu noteikto dzīves ilgumu,» skaidro daktere. 24., 25. grūtniecības nedēļā dzimušie dažkārt sver tikai 600 gramu.

Kā mammas puncī
Trauslie mazuļi nav gatavi apkārtējai pasaulei. Bet, tehnoloģijām attīstoties, izdzīvo arī pavisam mazie bērni. Tiesa, viņiem nepieciešami īpaši apstākļi – pēc iespējas mazāk iejaukšanās, medikamentu un manipulāciju. «Citiem pietiek ar mammas siltumu un ēdienu, taču, ja ar to ir par maz, jāmeklē cits ceļš, kā viņam palīdzēt izdzīvot. Īpaši pirmās dienas un nedēļas būs jāpavada tumsā – ar sedziņu apklātā inkubatorā, īpaši izveidotā ligzdiņā, kur ir nodrošināts nepieciešamais mitrums, siltums un daļēji arī klusums – šie apstākļi ir maksimāli pielīdzināti mammas puncim. Tur mazais aug un ņemas spēkā,» stāsta B.Skudra.
Arī viņas praksē mazākais aprūpējamais bija 24. nedēļā dzimis bērniņš, kas izmēra ziņā iegulst dakteres abās plaukstās. «Labāk, ja šādi mazuļi pasaulē nāk perinatālajos centros, kas ir Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Liepājas, Valmieras, Jēkabpils slimnīcās, kā arī Rīgas Dzemdību namā, kur dežurē attiecīgi speciālisti un nodrošināta nepieciešamā aprūpe,» skaidro ārste.

Vairāk problēmu
Ja bērns piedzimis un spējīgs dzīvot, viņš jau ir attīstījies, bet svarīga ir nobrieduma pakāpe. «Smadzenes auglim veidojas jau 22., 23. nedēļā, bet nav attīstījušās. Arī zarnas un citi orgāni tikai turpina attīstīties, tāpēc jau bērnam mātes miesās doti deviņi mēneši. Piedzimstot agrāk, viņš ir spējīgs dzīvot, bet ne bez mūsu palīdzības,» norāda B.Skudra.
Priekšlaikus dzimušajiem ir augstāks mirstības risks, veselības problēmas nereti ir dziļi specifiskas, jo rodas uz nepilnīgi attīstītu orgānu fona. Viņiem biežāk iespējamas hroniskas plaušu saslimšanas, redzes traucējumi, barošanas problēmas, pat vienkāršs vīruss var izrādīties nāvējošs. Šiem bērniem ir lielāks cerebrālās triekas ar kustību traucējumiem risks, vēlāk var parādīties mācīšanās un uzvedības traucējumi.

Psiholoģiski smagi arī ārstiem
Katra priekšlaikus dzimušā vecākiem mazuļa steiga sagādā raizes. Darbs ar šiem bērniem ir smalks un atbildīgs. «Ir psiholoģiski smagi gan ārstiem, gan māsiņām, jo ir bērni, kas neizdzīvo. Pat no mediķiem dažkārt esmu dzirdējusi: kādēļ cīnīties, ja viņš pēc tam nevarēs pilnvērtīgi dzīvot. Taču, ja mazulis nācis pasaulē, mēs cenšamies viņam palīdzēt, cik vien mūsu spēkos,» stāsta ārste B.Skudra. Netrūkst daudz pozitīvu stāstu, ka priekšlaicīgie bērniņi ļoti veiksmīgi aug un attīstās. Pēc gadiem kopā ar vecākiem viņi nāk ciemos pie ārstiem un rada izbrīnu arī viņos: «Atceroties, kā gāja, kā cīnījāmies dienu un nakti, par katru uzlabojumu un paasinājumu pārdzīvojām, un, redzot, kā tagad viņš pats savām kājām smaidīgs nāk mums klāt, saprotam, ka censties ir vērts. Dažkārt vecāki, ieraugot savu sīciņo mazuli guļam inkubatorā, pieslēgtu pie vadiem un monitoriem, salūst paši, bet ar laiku viņi pie situācijas un skata pierod un ir gatavi iesaistīties tālākajos procesos,» stāsta daktere. Dažkārt mamma ar bērnu slimnīcā pavada pat vairākus mēnešus, bet, arī pārbraucot mājās, problēmas nav beigušās. Vecāki mīl savu bērnu tādu, kāds viņš ir un – kamēr ir, pārliecināta B.Skudra.
«Nodaļā vienmēr mums ir kāds pasteidzies bērniņš, bet ir brīži, kad viņu ir daudz. Piemēram, pirms trim mēnešiem mūsu aprūpē nonāca tumšmataina meitenīte, kura svēra vien 640 gramu. Tagad mazā ir krietni paaugusies, sver jau vairāk nekā divus kilogramus un gatavojas doties mājās. Bērniņam vairs nav nepieciešama speciāla ārstēšana un novērošana. Arī vecāki pa šo laiku slimnīcā nogurst,» neslēpj daktere.

Latvijā Priekšlaicīgi dzimušo bērnu diena atzīmēta Rīgas Doma baznīcā ar muzikālu svētbrīdi. «Šī diena man bija īpaša, jo atminamies ne vien savu brīnumu, bet visus Latvijā un pasaulē priekšlaikus dzimušos bērniņus. Šie bērni ir īpaši visādā nozīmē. Es šajā dienā vēlos vienkārši paklusēt,» saka priekšlaikus dzimušās meitiņas mamma Linda.