Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ada un veido rotājumus

Malda Ilgaža

2013. gada 5. decembris 00:00

51
Ada un veido rotājumus

Tirzas sociālās un veselības aprūpes nama klienti prieku rod dažādos rokdarbos

Tirzas sociālās un veselības aprūpes nama klienti atbilstoši savai varēšanai savu ikdienu aizpilda ar dažādām nodarbēm. Starp tām ir ne tikai grāmatu lasīšana, bet arī dažādu rokdarbu strādāšana.
Aprūpes namā jau devīto gadu dzīvo 83 gadus vecā Ausma Zariņa no Rankas pagasta, kura ir čakla rakstainu cimdu un siltu zeķu adītāja. Viņa bilst, ka neesot pat iespējams saskaitīt, cik cimdu un zeķu pāru garajā mūžā tapuši. Lielākā daļa no tiem piedāvāti gan tirdziņos, gan pasniegti kā dāvina. „Kad biju jaunāka, pa dienu noadīju cimdu vai zeķu pāri, bet tagad tik vien tā spēka, lai dienā noadītu vienu zeķi. Sirds pārāk ātri nogurst,” saka čaklā rokdarbniece.
Dzīvojot aprūpes centrā, adīšanas prasmi atcerējusies, atkārtojusi un papildinājusi arī Vera Kokareviča, kura uzskata, ka adīšana dod mieru gan miesai, gan dvēselei, jo adīšana spēj nomierināt nervus. „Es gan salīdzinājumā ar Ausmu esmu gausāka adītāja, bet kur tad man jāsteidzas,” bilst Vera. Rokdarbus strādā arī Sarmīte Novade. 
Savukārt Bruno Kuršis, kurš lielāko mūža daļu ir strādājis par traktoristu, bet aprūpes centrā dzīvo otro gadu, pievērsies dažādu rotājumu darināšanai no dabas materiāliem. Šoruden centra tuvējā apkārtnē augošajiem ozoliem un kastaņām bijis daudz zīļu un kastaņu. Bruno no tiem izgatavojis krelles, romiešu saktu, garas virtenes logu rotāšanai, vāzes, dekoratīvus trauciņus, groziņus un eglīti. Krelles tapušas arī no pupiņām un cita. „Lai nedzīvotu bezdarbībā, bet liktu kustēties rokām un kājām, sāku kaut ko veidot. Man vieglāk ir atbildēt, ko mūžā neesmu darījis, nekā uzskaitīt visus darbus. Ko dzīve ir mācījusi, to arī mācījos. Esmu bijis arī virpotājs un metinātājs,” stāsta 68 gadus vecais vīrs. Novada svētku laikā Bruno bijis iesaistīts radošajā darbnīcā, lai ierādītu bērniem, ko iespējams izgatavot no dabas materiāliem. Aprūpes centra vadītāja Ieva Bērziņa, uzslavējot Bruno, saka, ka cenšoties viņu dažādi aktivizēt. Reizēm pat sākot domāt, ka vīram šo aktivitāšu par daudz. Bruno bija apņēmies sarūpēt izejmateriālus adventes vainagu gatavošanai. „Pasūtījumu man bija daudz,” smaida Bruno. Viņu centrā sauc arī par ūdensvīru, jo viņš no Tirzas svēt-avota katru dienu nes veselīgo avota ūdeni.
„Aprūpes centrā mums ir arī dažādas galda spēles, bet tad vecie ļaudis bilst, ka jūtoties kā bērni, tāpēc viņi labāk izvēlas strādāt dažādus rokdarbus, tikai žēl, ka materiālu ir tik maz. Būtībā ir tā, tiem, kas kaut ko vēlas darīt, nav jāgarlaikojas, tie, kas neko negrib, tad nu arī garlaikojas,” saka I.Bērziņa.