Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

"Saskaņas centrs": pie varas – par katru cenu

Mārīte Dzene
VĒLĒŠANAS 2017

2011. gada 14. septembris 18:04

1162
"Saskaņas centrs": pie varas – par katru cenu

Partiju apvienības "Saskaņas centrs", kas tradicionāli tiek uzskatīta par krievvalodīgo elektorāta politisko spēku, Vidzemes sarakstā puse deputātu kandidātu ir latvieši, 8 ir krievi, 1 ukrainis, bet seši nav norādījuši tautību. Saeimas ārkārtas vēlēšanās šajā apgabalā kandidē 30 deputātu kandidāti, kuru vidējais vecums ir 43 gadi. Vīrieši ir pārsvarā - 22. Tikai 5 pretendentiem ir vidējā izglītība, bet visiem pārējiem - augstākā izglītība. Pirmie pieci sarakstā bijuši 10.Saeimas deputāti.

Aizstāv savas un savējo intereses
"Saskaņas centra" sarakstā ar pirmo numuru startē krievu tautības politiķis Sergejs Dolgopolovs, kuram 3.septembrī palika 70 gadi. Precējies, ir dēls un meita, mazdēls un mazmeita. S.Dolgopolovs Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātē ieguvis inženiera - tehnologa specialitāti. Strādājis Rīgas pusvadītāju rūpnīcā "Alfa", Latvijas arodbiedrību valdē, bijis Latvijas Kompartijas CK Valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītājs. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viņš aktīvi politikā iesaistījies kopš 1994.gada, taču sākumā nesekmīgi piedalījās Rīgas domes vēlēšanās un Saeimas vēlēšanās. Bija 9. un 10.Saeimas deputāts.


Sabiedrības par atklātību "Delna" mājas lapā "kandidatiuzdelnas.lv" S.Dolgopolovs iekļauts antitopā. Apkopotajā informācijā par S.Dolgopolovu teikts, ka viņš atturējās 10.Saeimas balsojumā par Aināra Šlesera izdošanu kratīšanai. Arī 2007.gadā viņš, būdams Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas vadītājs, palīdzēja izsprukt no soda Jakovam Plineram. Komisija tik ilgi vilcinājās, ka iestājās noilgums J.Plinera lietā par radinieku izmantošanu deputāta palīgu pienākumiem. 2004.gadā KNAB S.Dolgopolovu līdz ar vairākiem citiem Rīgas brīvostas valdes locekļiem sauca pie administratīvās atbildības par atrašanos interešu konfliktā - valdes locekļi bija ļēmuši par savu dzīvību apdrošināšanu.
Informācija Centrālās velēšanu komisijas mājas lapā liecina, ka S.Dolgopolovam ir lieli naudas uzkrājumi: a/s "Citadele banka" - 74 125,86 lati, 93 664,64 eiro un 4378,45 dolāri un SEB bankā - 12 788,69 lati un 25 293 eiro. Viņš ir izsniedzis 58 659,88 latu aizdevumu.

 

Nav pamata apšaubīt reputāciju
Otrais sarakstā ir trīs olimpisko medaļu ieguvējs kanoe airēšanā Ivans Klementjevs, kurš bija 9. un 10.Saeimas deputāts. Deputāta kandidāts dzimis 1960.gada 18.novembrī Jēkabpilī. Ir precējies. Augstāko izglītību ieguvis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā un Sporta pedagoģijas akadēmijā. Pēc sportista karjeras beigām strādājis par treneri un sporta funkcionāru. Viņam joprojām ir sabiedriski pienākumi, kas saistīti ar sporta organizācijām. No 2001. līdz 2005.gadam I.Klementjevs bijis Rīgas domes deputāts, kur tika ievēlēts no PCTV. 2001. un 2009.gadā viņš nesekmīgi startēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet 2005.gadā netika ievēlēts Rīgas domē. 2006.gadā no "Saskaņas centr"a saraksta pirmo reizi kļuva par Saeimas deputātu.


"www.kandidatiuzdelnas.lv secināts, ka par viņu zināmā informācija norāda uz iespējamu risku reputācijai, taču pagaidām nav pamata to apšaubīt. Tiesa, arī I.Klementjevs tāpat kā citi apvienības deputāti atturējās Saeimas balsojumā par A.Šlesera izdošanu kratīšanai.2007.gadā I.Klementjevam bija lieli skaidras naudas uzkrājumi - 13 353 lati, taču tagad ir tikai 6000 eiro. Ziņas par deputāta kandidātu liecina, ka viņa īpašumā ir māja un divas garāžas Rīgā, māja ar zemi 1/5 un zeme Krustpils novadā, kā arī zeme Rīgā. I.Klementjevam pieder kapitāla daļas SIA "Brāļi Klementjevi" un a/s "DNB Nord Banka". Viņam ir 17 282,91 eiro parādsaistības.

 

Iet līdz galam arī pret valsti
Sarakstā ar trešo kārtas numuru startē politiķis Jānis Ādamsons, kurš bija 10., kā arī 6. un 7.Saeimas deputāts. Deputāta kandidāts dzimis 1956.gada 3.novembrī Līvānu novada Turkos. Augstāko izglītību ieguvis PSRS Valsts drošības komitejas Kijevas augstākās politikas jūras karaskolā. No 1979. līdz 1992.gadam J.Ādamsons dienēja dažādās PSRS Valsts drošības komitejas Robežapsardzības karaspēka vienībās Tālajos Austrumos. 1992.gadā viņš atgriezās Latvijā un iestājās aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas Aizsardzības spēkos. 1994.gadā kļuva par iekšlietu ministru Māra Gaiļa valdībā. 1998.gadā masu saziņas līdzekļos rakstīja, ka, būdams iekšlietu ministrs, J.Ādamsons atklāti lobēja bankrotējušās "Bankas Baltija" uzraudzības komisijas priekšsēdētāju Aleksandru Laventu. Toreiz ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš izteica pieņēmumu, ka J.Ādamsons vēlējies arī panākt Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes demisiju un līdz ar to lata devalvāciju. J.Ādamsons 1998. un 1999.gadā vāca parakstus par J.Skrastiņa atstādināšanu no amata. Vēl parakstu vākšanas laikā J.Skrastiņš paziņoja par demisiju, par iemeslu minot politisku spiedienu uz prokuratūru.


J.Ādamsons 1995.gadā tika ievēlēts par 6.Saeimas deputātu no savienības "Latvijas ceļš". 1998.gadā viņu ievēlēja 7.Saeimā no Latvijas Sociāldemokrātu apvienības saraksta.


Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs informēja Saeimas Prezidiju, ka J.Ādamsons uzskatāms par PSRS Valsts drošības komitejas štata darbinieku. 2002.gadā Centrālā vēlēšanu komisija viņu svītroja no LSDSP iesniegtā deputātu kandidātu saraksta, tāpēc J.Ādamsons iesniedza sūdzību Rīgas Centra rajona tiesā, bet tā sūdzību noraidīja. 2003.gadā J.Ādamsons ar sūdzību vērsās Eiropas cilvēktiesību tiesā, kas apmierināja viņa prasību un piespieda valstij izmaksāt 10 000 eiro kompensāciju.


Informācija "www.kandidatiuzdelnas.lv" norāda uz J.Ādamsona atkārtotiem pārkāpumiem un apšaubāmu rīcību, kas ir pretrunā ar sabiedrības interesēm. 2000.gadā sabiedrību saviļņoja pedofīiijas skandāls, kad J.Ādamsons šajā noziegumā apvainoja vairākas amatpersonas. Tā kā Saeima atteicās viņu izdot kriminālvajāšanai, tikai 2002.gadā tika atzīts, ka J.Ādamsons ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli un tika sodīts ar 10 000 latu naudas sodu, bet apvainotie tika atzīti par cietušajiem. 2002.gadā alkohola reibumā J.Ādamsons izraisīja avāriju, Saeima viņu izdeva administratīvai sodīšanai.1996.gadā Saeimas plenārsēžu zālē tika atrasta pielādēta pistole, kas bija reģistrēta uz J.Ādamsona vārda.

 

Sīki pārkāpumi, kas nav sistemātiski
Ar ceturto numuru sarakstā ir Aleksandrs Sakovskis, kurš vēlēšanās kandidējis no dažādām apvienības "Saskaņqs centrs" partijām. Viņa vārds plašākā sabiedrībā ir maz zināms. Deputāta kandidāts dzimis 1965.gadā Rīgā. Augstāko izglītību tautsaimniecības plānošanā ieguvis Latvijas Valsts universitātē. Pirms darba 10.Saeimā bijis Rīgas SIA "Kurzemes namu apsaimniekotājs" valdes priekšsēdētājs, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas izpilddirektora vietnieks.


Mājas lapā "www.kandidatiuzdelnas.lv" atrodama informācija, ka šā gada sākumā TV3 konstatēja - bijušais "Saskaņas centra" deputāts Saeimā Oļegs Deņesiovs privātām vajadzībām izmanto ārkārtas gadījumiem paredzēto Saeimas dežūrautomašīnu. To viņam bija pasūtījis A.Sakovskis, tāpēc "Saskaņas centra" frakcija pieprasīja viņam atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus. A.Sakovskis to izdarīja, taču pēc tam no darba atlaida savu palīdzi, kuru vainoja šajā pārkāpumā.


No 2007. gada decembra līdz 2009.gada septembrim A.Sakovskis bija iepirkumu komisijas priekšsēdētājs Rīgas Kurzemes izpilddirekcijā. Šajā laikā četros iepirkumos, no kuriem viena bija cenu aptauja, uzvarējusi SIA "Tika", ar ko noslēgti līgumi par 359 029 latiem. SIA "Tika" valdes priekšsēdētājs ir Eduards Kiseļovs, kura vārds atrodams starp ziedotājiem Tautas saskaņas partijai, viena no apvienības "Saskaņas centrs" partijām. Arī citos lielākajos iepirkumos visbiežāk uzvarējusi SIA "Tika" un SIA "LB Inter", kas pēc uzvaras konkursā uzņēmusies par vairāk nekā 10 000 latu pašvaldības naudas nobruģēt celiņus uz izpilddirekcijas vietnieces un jurista mājām.


Informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā liecina, ka A.Sakovska īpašumā ir trīs dzīvokļi Rīgā un dārza māja Carnikavas novadā. Viņam pieder kapitāldaļas a/s "Rīgas fonds "Rif - Invest" un a/s "Rīgas namu apsaimniekotājs", ir lieli skaidras naudas uzkrājumi - 8000 eiro un 7000 lati.

 

Saeimā nostrādājis dažus mēnešus
Saraksta pirmo piecnieku noslēdz Viktors Jakovļevs, par kuru informācija ir skopa. Viņš dzimis 1963.gadā Stopiņu pagastā. V.Jakovļevs Rīgas Politehniskajā institūtā ieguvis inženiera - celtnieka specialitāti. Bija 9.Saeimas deputāta palīgs, bet kopš 2011.gada 28.aprīļa ir 10. Saeimas deputātu Jura Silova vietā, kurš nolika deputāta mandātu sakarā ar apsūdzību krāpšanā lielā apmērā. Līdz tam V.Jakovļevs bija Stopiņu novada domes deputāts, SIA "ALVIT" valdes loceklis, inženieris Stopiņu novada PA "Saimnieks", būvuzraugs SIA "Pļavnieku nami", kā arī būvdarbu vadītājs SIA "Torros" un SIA "B&N".


Centrālās vēlēšanu komisijas informācijā V.Jakovļevs nav norādījis ģimenes stāvokli. Viņa īpašumā ir mājas un zeme Stopiņu novadā. 2009.gadā V.Jakovļevs deklarējis lielas parādsaistības - 157 745 lati, bet pērn tās samazinājis līdz 152 000 latu.

 

Izplata kalendārus ar J.Nīkrenča attēlu
"Saskaņas centra" Vidzemes sarakstā 9.numurs ir alūksnietim Jānim Nīkrencim. Pagājušajā piektdienā daudzus satrauca komentārs interneta mājas lapā "aluksniesiem.,lv", ka skolēni izplata kalendārus ar J.Nīkrenča attēlu. Deputāta kandidāts noliedz šo informāciju. "Kalendāri ir izdalīti cilvēkiem, kuri izplata partijas aģitācijas materiālus un kopā ar tiem kalendārus. Ja ir vēlēšanās, tos var saņemt arī pie manis. Taču nekādā gadījumā netiek iesaistīti skolēni vai arī šie materiāli izplatīti skolās," komentē J.Nīkrencis. Viņš pieļauj, kāds pieaugušais ir iedevis savu kalendāru skolēnam, taču nepilngadīgajiem tie netiek dalīti.


J.Nīkrencis dzimis 1959.gadā Saldū, kur pabeidza vidusskolu. Augstāko izglītību un pamatskolas skolotāja diplomu viņš saņēma pēc studijām Liepājas Valsts pedagoģiskajā institūtā. Precējies, ir divi dēli. Strādā Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolā par basketbola treneri. Kopš 2009.gada ir Alūksnes novada domes deputāts, Tautsaimniecības komisijas vadītājs. "www.kandidatiuzdelnas" atgādina publikāciju "Alūksnes Ziņās", kurā tika atklāts, ka 2010.gada maijā J.Nīkrencis bija viens no novada domes deputātiem, kuri balsoja par atalgojuma palielināšanu komiteju vadītājiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Centrālās vēlēšanas komisijas informācija vēsta, ka viņam nav ne skaidras, ne bezskaidras naudas uzkrājumu, bet ir 5600 latu parādsaistības.

 

Iekļūšana Saeimā nav pašmērķis

45 gadus vecais Gulbenes sporta skolas direktors Normunds Aizpurs - rezerves pulkvežleitnants, kurš komandējis Latvijas vienību Irākā,- "Saskaņas centra" Vidzemes sarakstā ir 27.numuru.


Tas ir pamatīgs kritiens, salīdzinot ar 10.Saeimas vēlēšanām, kad N.Aizpurs kandidēja ar 11.numuru. N.Aizpurs pirms 10.Saeimas vēlēšanām bija Latviešu Virsnieku apvienības vadītājs, taču šo amatu zaudēja pēc uzstāšanās saskaņiešu kongresā, kur asi kritizēja toreizējās Aizsardzības ministrijas darba stilu.

 

Pirms 10.Saeimas vēlēšanām "Saskaņas centrs" N.Aizpuru uzskatīja par savu aizsardzības ministra kandidātu. Tomēr tas nepiepildījās, viņš pat nekļuva par 10.Saeimas deputātu. N.Aizpurs tagad ir reālists un saka, ka šoreiz iekļūšana Saeimā nav viņa pašmērķis.

 

Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā lasāms, ka skaidrā naudā viņš ir uzkrājis 10 000 latus. Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē lasāms, ka pērn N.Aizpurs kā bijušais militārists pensijā saņēmis 3719 latus, kā sporta skolas direktors viņš nopelnījis 7757 latus.

 

Imants Rumpītis, pensionārs no Gulbenes novada

Grūti pateikt, kādi būs deputātu kandidāti no "Saskaņas centra", ja tiks augstākos posteņos. Viņi taču ir tie, kas atbalsta krievu valodu kā otro valsts valodu un neatzīst okupāciju. "Saskaņas centrs" noteikti vairāk simpatizē krievvalodīgajiem. Tie arī noteikti balsos par šo partiju ārkārtas vēlēšanās, un es domāju, ka "Saskaņas centrs", iespējams, iegūs daudz balsu un vietu skaits Saeimā būs diezgan liels. Piemēram, Nils Ušakovs sevi kā Rīgas domes priekšsēdētājs ir parādījis labā gaismā, ir rūpējies gan par pensionāriem, gan par bērnudārziem un izglītības iestādēm. Viņu noteikti atbalstīs daudzi. Bet Vidzemes saraksta deputātu kandidāti, pat tie, kas kas startē ar pirmajiem numuriem un jau ir bijuši Saeimā, man nešķiet nozīmīgi.

Kategorijas

Kategorijas