Mežmalu piesārņotāji ir jānovaktē

2013. gada 6. decembris 00:00

187

Juris Duļbinskis: “Ko es varu teikt? Stradu pagasts – piepilsēta.”

Gulbenes piepilsētā neviena vien mežmala kļuvusi par nesankcionētu atkritumu izgāztuvi. Par kārtējo šādu vietu – grāvi mežmalā -, kas reiz bija piemēslota, tad tika iztīrīta un nu jau atkal ir pilna ar atkritumiem, “Dzirkstelei” ziņo Stradu pagasta iedzīvotāji.

Visticamāk, dabu te piegāna vieni un tie paši cilvēki, kuri ielāgojuši, ka šajā vietā var ērti piebraukt, nogriežoties no Balvu ceļa.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes direktora vietnieks Jānis Lūkins “Dzirkstelei” saka, ka katram zemes gabalam ir savs īpašnieks. Mežmala un grāvis šajā ziņā nav nekāds izņēmums.

Atbildīgs zemes īpašnieks
Zemes īpašnieks ir tas, kuram jāatbild un jārūpējas par kārtību. Palīgā var nākt arī pašvaldība, šajā gadījumā – Stradu pagasta pārvalde -, kā arī pašvaldības policija, ja tāda ir. Ja vainīgo nevar atrast, “miskaste” jāsakopj pašam zemes īpašniekam. Turklāt tas obligāti ir jāizdara jebkurā gadījumā. Ja izdodas novaktēt vides piesārņotāju vai atklāt to pēc atkritumu saturā gūtajiem pierādījumiem, zemes īpašnieks no viņa var piedzīt zaudējumus. Ja zemes īpašnieks neliekas zinis par piesārņoto teritoriju, Vides pārvalde var administratīvi sodīt viņu. Taču praksē tas notiekot reti.
“Vides pārvalde izziņu darbu neveic. Kas izbēris atkritumus neatļautā vietā, zemes īpašniekam sadarbībā ar pašvaldību ir jānoskaidro pašam. Kad būs zināms vainīgais, viņu administratīvi sodīt var gan Vides pārvalde, gan pašvaldība. Pašvaldības pienākumus ir organizēt atkritumu apsaimniekošanu savā teritorijā, nodrošināt, lai atkritumu radītāji būtu līgumattiecībās ar atkritumu apsaimniekotāju. Taču dzīve rāda, ka laukos ne vienmēr tā notiek. Ne visiem mājās ir atkritumu konteineri. Tāpēc arī ved sakrāto izbērt neatļautās vietās,” saka J.Lūkins.
Viņš bilst, ka arī konkrētā piesārņotā vieta Vides pārvaldei ir labi zināma. Cīņa par tās sakārtošanu dažus simtus metrus tālākā vietā ir bijusi jau agrāk. “Vides pārvaldes inspektors aizbrauks apskatīties to vietu. Nekas nemainīsies, ja neiekustināsim pašvaldību.”

Satīrīt norīko pašvaldība
Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis “Dzirkstelei” saka, ka šī ir “mūžīgā problēma”. Arī konkrētajā vietā ar pagasta pārvaldes ziņu reiz jau bija norīkoti strādāt “simtlatnieki”.
Piesārņotāju iecienītākās nesankcionētās izgāztuves pagastā visas esot zināmas. “Ko es varu teikt? Stradu pagasts – piepilsēta. Tie, kas gāž atkritumus ārā mežmalā, visticamāk, ir pilsētnieki, nevis pagasta iedzīvotāji. Negribas jau tā teikt, bet prakse rāda, ka parasti tas tā ir bijis,” saka J.Duļbinskis.
Viņš bilst, ka raksturīgākās nelegālās atkritumu izgāztuves ir kārtotas neskaitāmas reizes. “Vienmēr to ir darījis pagasts. Mēs visu savācam un nogādājam uz poligonu. Maksājam no pagasta kopējās budžeta naudas, jo zemes īpašnieki parasti atbild, ka ne jau viņi ir piesārņotāji,” stāsta J.Duļbinskis. Viņš piemin gadījumu, kad vienā un tajā pašā vietā piegāztie atkritumu sakopti vai piecas reizes pēc kārtas. Visbeidzot panākta vienošanās ar zemes īpašnieku tur priekšā izrakt grāvi, lai vairs nevarētu ērti iebraukt mežmalā. Ar to vēl nebija gana. Zemē tika ierakti stabi un pāri pārvilkta dzeloņdrāts, kurā iesietas sarkanas lupatas. Nu esot miers.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mežmalu piesārņotāji ir jānovaktē

Kategorijas