Dzirkstele.lv ARHĪVS

Satiekas novada tautfrontieši

Diāna Odumiņa

2013. gada 7. decembris 16:17

4905
Satiekas novada tautfrontieši

Uz Gulbenes bibliotēkas organizēto novada tautfrontiešu tikšanos piektdienas, 6.decembra, vakarā ieradās mazliet vairāk nekā 30 cilvēku – gan ar tiem laikiem un notikumiem saistītie, gan bibliotēkas un Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja darbinieki, gan daži jaunieši. Piedalījās arī bijušie gulbenieši Irīna Zeibārte, kura tagad ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā, un Juris Zeibārts - tagadējais Nacionālo bruņoto spēku apvienotā štāba priekšnieks, brigādes ģenerālis.

Pasākuma ieskaņā visi nodziedāja „Nevis slinkojot un pūstot” kopā ar Atmodas gados Latvijā popularitāti guvušās grupas „Senči” vadītāju, Tautas frontes aktīvistu, gulbenieti Guntaru Eniku un viņa dēlu Kārli, kurš pasaulē nācis jau brīvā Latvijā.

Bibliotēkas vadītāka Antra Sprudzāne aicināja šo tikšanos vadīt I.Zeibārtei, kura hronoloģiski atskatījās uz Tautas frontes dibināšanu un darbību pirms 25 gadiem, pārlapojot tā laika laikrakstu „Atmoda”, „Dzirkstele” un Tautas frontes Gulbenes rajona nodaļas izdevumu „Gulbene Mostas”.

Klātesošie I.Zeibārtes vēstījumu papildināja ar personiskajām atmiņām. Starp tikšanās dalībniekiem bija arī bijusī Gulbenes bibliotēkas direktore Laima Lupiķe. Visi atcerējās, ka tieši bibliotēka bija pirmā ēka, virs kuras Atmodā sāka plīvot sarkanbaltsarkanais karogs.

To dienu notikumus un emocijas atcerējās arī lejasciemietis Sarmis Mednis, kurš 1990.gada 4.maijā, būdams tautfrontiešu virzītais Latvijas PSR Augstākās padomes deputāts, nobalsoja par Latvijas neatkarību.

Savās atmiņās dalījās arī tautfrontietis Guntis Blūms no Daukstu pagasta, Ivars Suseklis no Gulbenes, Aigars Kušķis, kurš bija starp Tautas frontes kustības dibinātājiem Lizumā, bet tagad dzīvo Rīgā.

Rimtajos pārspriedumos asumu ienesa tautfrontiete Gaida Limmane no Gulbenes, kura savulaik aktīvi piedalījās 1991.gada janvāra barikāžu dalībnieku koordinācijā Gulbenes novadā, un Gulbenes tautfrontietis Alberts Joņins, kurš novadā tika noorganizējis pirmo tautfrontiešu grupu - toreizējā Gulbenes gāzes kantorī. Klātesošie konstatēja, ka Tautas fronte savulaik apvienoja ļoti dažādus cilvēkus, tāpēc arī tai bija lemts sašķelties. Iespējams, tieši tāpēc uz šo tikšanos bibliotēkā nebija atnācis gulbenietis Pēteris Smoļskis, kurš bija Tautas frontes Gulbenes rajona nodaļas pats pirmais ievēlētais priekšsēdētājs.

I.Zeibārte rosināja gulbeniešus izzināt līdz galam Tautas frontes laikus Gulbenes novadā, pierakstīt cilvēku atmiņas, lai nekas no vēsturiskās atmiņas neietu zudumā.