Gulbenes novada ugunsdzēsības vēsture

2013. gada 10. decembris 00:00

119

Lejasciemā ar ugunsdzēsēju parādi sagaida Kārli Ulmani

(Turpinās no 5.novembra)

Lejasciema Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (Lejasciema BUB) pieteikšana jaundibinātajā Latvijas valstī notika 1919.gada 11.jūnijā. Latvijas Pagaidu valdības Vecgulbenes apgabala komandantam tika iesniegti biedrības statūti, ugunsdzēsēju komandas dienesta noteikumi un valdes sastāva apliecinājums. Kara komisijai nosūtīja ugunsdzēsēju komandas sastāva sarakstu.
1919.gada jūlijā informācija par šo ugunsdzēsēju biedrību tika nosūtīta arī Lejas pagasta un miesta rajona komandantam. Šim komandantam biedrība lūdza ugunsdzēsēju atbrīvošanu no iesaukšanas armijā. Strauji palielinājās biedrības biedru skaits - atgriezās daudzi bijušie biedri un iesaistījās jauni. Bija vērojama arī aktīva sieviešu iestāšanās biedrībā.

10 rubļi par piedalīšanos
Ar Valkas apriņķa priekšnieka un komandanta atļauju Lejasciema BUB atjaunoja savu kultūras un izklaides pasākumu organizēšanu miestā. Piemēram, 1919.gada 10.augustā biedrība noorganizēja puķu balli un teātra izrādi pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas „Ugunī”. Desmit gadu pastāvēšanas svētkus 26.augustā Lejasciema BUB atzīmēja ar Ādolfa Alunāna lugas „Kas tie tādi, kas dziedāja” teātra izrādes un balles sarīkošanu.
Uzreiz pēc kara rīkotajā Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa Latgales brauciena maršrutā iekļāva arī Lejasciema miestu. Augstais viesis Lejasciemu apmeklēja 1920.gada 15.aprīlī. Sagaidot valdības vadītāju, Lejasciema miestā tika organizēta parāde, kurā ar savu karogu piedalījās arī Lejasciema BUB.
1920.gada pavasarī par biedrības priekšnieku atkal ievēlēja Augustu Briedi, bet ugunsdzēsēju komandas priekšnieka amatā - Ādolfu Krūmiņu.
Ugunsdzēsēju komandas priekšnieka kompetencē bija praktisko apmācību plānošana un organizēšana. Visas praktiskās ugunsdzēsēju apmācības parasti notika vasarā, bet 1920.gada vasarā apmācības izpalika. Pēc ugunsdzēsēju komandas sūdzības biedrības valdei Ādolfs Krūmiņš pats atteicās no amata.
Prakse rādīja, ka arī ugunsdzēsēju piedalīšanās apmācībās nebija regulāra. Apmācību apmeklējuma veicināšanai 1921.gadā biedrība nolēma izmaksāt 10 rubļu atlīdzību ugunsdzēsējam par katru piedalīšanos, pievienojot nosacījumu, ka atlīdzību varēs saņemt tikai tad, ja cilvēks apmeklēs trīs apmācības pēc kārtas.

Ugunsdzēsējus izlamā
Tā kā Lejasciema BUB rīcībā joprojām nebija neviena transportlīdzekļa, tad šļirces uz ugunsgrēku vietu nogādāja ar zirgiem, par kuru lietošanu biedrība maksāja to saimniekiem. Situācijas uzlabošanai biedrības valde nolēma zirgu īpašniekus aicināt nodot zirgus ugunsdzēsēju rīcībā bez atlīdzības. Aicinājumam atsaucās četri biedrības biedri, tomēr biedrība šo zirgu pārāk lielā vecuma dēļ piedāvājumus noraidīja. Ugunsdzēsēju komandai, dodoties uz ugunsgrēku, nācās rēķināties ar to, ka notikuma vietā var sastapties ar nelabvēlīgi noskaņotiem iedzīvotājiem. Tā 1920.gada 25.augustā uz Aļļu Koruļa rijas ugunsgrēku ieradušos ugunsdzēsēju komandu necenzētiem vārdiem nolamājuši tur esošie cilvēki. Izskatot šo gadījumu, Lejasciema BUB valde nolēma īpaši nelabvēlīgi noskaņotos pilsoņus saukt pie atbildības, sniedzot prasību tiesā – par ugunsdzēsēju biedrības goda un slavas nolamāšanu jeb neslavas celšanu. Acīmredzot līdzīgā situācijā ugunsdzēsēji nonāca ne vienu reizi vien.

Ierīko bufeti
1921.gadā tika izsniegta atļauja Lejasciema BUB kluba ierīkošanai ar alkoholisko dzērienu tirdzniecību tajā. Taču dažādu iemeslu dēļ uzreiz klubs darbu neuzsāka, turklāt biedrības valde nolēma apzīmējumu „klubs” aizvietot ar „slēgta bufete”. Savu darbību bufete sāka 1921.gada aprīļa sākumā, biedrības biedra Jēkaba Ābela iznomātajās telpās. Ieeju šajā atpūtas vietā ierīkoja no galvenās ielas puses - Rīgas ielas (nr.11, vēlāk nr.8).
Sākotnēji slēgto bufeti varēja apmeklēt tikai biedrības biedri un viņu viesi. Apmeklējums biedriem - par brīvu, bet viesiem - 3 rubļi. Bufetes īpašniekam katrs apmeklētājs bija jāreģistrē speciāli šim nolūkam iekārtotā reģistrācijas grāmatā.
Lejasciema BUB bufetes īpašnieks tāpat kā biedrība, protams, cerēja nopelnīt. Viņam bija arī tiesības par iepriekš noteiktu maksu piedāvāt savu bufeti visos biedrības organizētajos izrīkojumos. Tomēr jau pirmā gada situācija apliecina, ka bufetes īpašniekam peļņas gūšana sagādā lielas grūtības. Pirmais bufetes īpašnieks, biedrības biedrs Otto Liepiņš apņēmās Lejasciema BUB maksāt 600 Latvijas rubļus mēnesī, kā arī segt visus ar tirgošanos saistītos nodokļus, telpu nomāšanas, dokumentu kārtošanas un citus izdevumus. Tomēr, savu darbību neuzsācis, viņš bufetes turēšanas tiesības ar valdes piekrišanu nodeva Kārlim Dambrovam.
Nostrādājot līdz 1921.gada augustam, arī K. Dambrovs atteicās no savas vienošanās par labu Robertam Berkoldam.

Savas ēkas nav
Lejasciema BUB savas ēkas nebija, tādēļ ugunsdzēsēju inventārs glabājās Lejas miesta valdei piederošā ūdenssūkņa jeb sprices mājā. Ugunsdzēšamā inventāra papildināšanas rezultātā ļoti aktuāls kļuva uzglabāšanas vietas trūkums.
1921.gada martā izdevās panākt, ka visu sprices māju par maksu atdeva ugunsdzēsēju biedrības lietošanā. Ēka bija bez ugunsdzēsības šļūteņu žāvēšanas torņa, tādēļ nācās domāt par tā būvniecību. Biedrība pieņēma lēmumu torņa būvniecību atlikt līdz brīdim, kad būs pietiekams kapitāls būvniecības uzsākšanai un pieprasītais apbūves gabals Lejas miestā. Pieprasīto apbūves gabalu biedrība saņēma 1921.gada jūlijā, bet līdzekļu trūkuma dēļ ugunsdzēsējiem nepieciešamo ēku vienalga nevarēja uzbūvēt. Ienākumu gūšanas nolūkā šo zemes gabalu ar īpašiem noteikumiem nolēma iznomāt.
Lejasciema BUB piedalījās Latvijas ugunsdzēsēju biedrību un organizāciju savienības dibināšanas kongresā 1921.gada 27. - 29.maijā. Biedrības valde uz šo kongresu deleģēja pieredzējušākos biedrus - Augustu Briedi un Jāni Baltiņu. A.Briedis kongresā ierosināja saskaņot ugunsdzēsēju ārējās formas un karogus tā, lai tie atbilstu laika prasībām.

(Turpinājums sekos)

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gulbenes novada ugunsdzēsības vēsture

Kategorijas