Pirms jauna līguma slēgšanas

Guntis Blūms, Gulbenes novada domes iepriekšējā sasaukuma deputāts

2013. gada 10. decembris 00:00

463

SIA „Vidzemes enerģija” nopērk ar sašķidrinātu gāzi kurināmu apkures katlu. Šim nolūkam ņem kredītu bankā. Saņemtā kredīta pamatsummu un kredītprocentus iekļauj tarifā, un līdz ar to siltuma patērētāji (iedzīvotāji, uzņēmēji un pašvaldība), maksājot par siltumu, atmaksā arī šo kredītu. Katla paredzētais kalpošanas ilgums ir daudzreiz lielāks nekā kredīta atmaksāšanas laiks, taču līgumā ir paredzēts, ka, beidzoties līgumam (2014.gada janvārī), pašvaldībai ir pienākums atpirkt šo katlu par atlikušo bilances vērtību. Atlikusī vērtība uz to brīdi varētu būt 75 līdz 80 procenti. Tātad vismaz 75 procentus no šī katla vērtības siltuma pircēji apmaksās divreiz. Tas gan nebūtu jādara, ja ar SIA „Vidzemes enerģija” tiktu noslēgts jauns līgums un viņi turpinātu piegādāt siltumu. Taču pašvaldība nedrīkst slēgt līgumu bez konkursa, un, tā kā ir arī citi potenciāli siltuma piegādātāji, rezultāts nav paredzams.
Daudz radošāk SIA „Vidzemes enerģija” ir rīkojusies, pērkot jauno sešu megavatu jaudas katlu kurināšanai ar šķeldu. Vispirms tā tika panākta vienošanās, ka jauno katlu uzstādīs pašvaldībai piederošā katlumājā. Kā raksta laikraksts „Dzirkstele” 2009.gada 27.februārī, domes sēdē toreizējais domes izpilddirektors Gvido Stucka skaidroja deputātiem, ka gadījumā, ja SIA „Vidzemes enerģija” būvēs jaunu katlumāju ar sešu megavatu jaudu, tas izmaksās 1,5 miljonus latu, bet, ievietojot jaunu katlu pašvaldības katlumājā, izmaksas būs trīs reizes mazākas. Tātad apmēram pusmiljonu latu. Deputāti, protams, nobalsoja par lētāko variantu. Šo variantu tad arī „Vidzemes enerģija” realizēja. Tikai cena vairs nebija pusmiljons, bet jau 1 261 102 lati. Šoreiz G.Stucka skaidroja, ka var pirkt “žiguli” un var pirkt „mersedesu”. Viņi izvēlējās Lietuvā ražotu „mersedesu”. Katls patiešām ir labs, taču kāda ir tā patiesā vērtība – varam tikai minēt. Esmu runājis ar šīs nozares speciālistiem, un visi ir teikuši, ka šajā gadījumā ir krietni pārmaksāts.
2009.gada vasarā nu jau novada domes deputāti tikās ar uzņēmuma “Vidzemes enerģija” vadību, kura deputātiem skaidroja, ka siltuma tarifs Gulbenē ir samērā augsts tādēļ, ka kredīts ir ņemts uz īsu laiku, jo līgums par siltuma piegādi noslēgts līdz 2014.gada janvāra vidum un līdz šim termiņam tas ir arī jānomaksā.
Tomēr arī šoreiz vārdi neatbilda darbiem. Kredītu pamatsummas atmaksai vienā apkures sezonā tarifā ir iekļauti 215 726 lati. Reāli pārdotā siltuma daudzums gadā ir apmēram 85 procenti no plānotā, tātad kredīta pamatsummas apmaksai no siltuma pircējiem iekasēti apmēram
183 000 latu gadā. Piecās apkures sezonās tas veido 915 000 latu. Gāzes katlam ņemtā kredīta pamatsumma ir 222 085 lati. Reāli ir atmaksāts kredīts par gāzes katlu, bet par šķeldas katlu nesamaksātā pamatsumma joprojām ir vairāk nekā miljons latu. Tas nozīmē, ka, izbeidzot līgumu ar SIA „Vidzemes enerģija”, pašvaldībai jārēķinās ar to, ka būs jāsamaksā par gāzes katla atlikušo bilances vērtību (par kuru jau vienreiz ir samaksājuši siltuma pircēji), kā arī atlikusī šķeldas katla vērtība (par kuru arī daļēji jau samaksājuši siltuma pircēji). Kopā tas varētu būt apmēram viens miljons latu. Pēc tam tas, protams, atkal tiks iekļauts siltuma tarifā un to samaksās siltuma patērētāji. Tātad par abiem katliem jebkurā gadījumā tiks pārmaksāts vismaz miljons latu.
Nopietnas problēmas var radīt tas, ka līgums ar SIA „Vidzemes enerģija” beidzas 2014.gada janvārī. Tas nozīmē, ka, iespējams, tieši apkures sezonas laikā mainās arī katlumājas apsaimniekotājs. Šādos gadījumos var rasties dažādi šķēršļi apsaimniekotāju nomaiņai, bet, ja dome vēlēsies pagarināt līgumu līdz apkures sezonas beigām, „Vidzemes enerģija” varēs diktēt līguma noteikumus.
Jāņem vērā, ka pašvaldība nedrīkst izvēlēties siltuma piegādātāju bez konkursa. Un ir arī citi siltuma piegādātāji. Piemēram Gulbenē koģenerācijas stacija piedāvā daudz lētāku siltumu. Šā piedāvājuma ignorēšana ir ne tikai nelikumīga, bet arī vērsta pret siltuma patērētāju interesēm.
Neskatoties uz iepriekš minēto, domāju, ka tiks pagarināts līgums uz ilgu termiņu ar SIA „Vidzemes enerģija”.
Kā jau minēju, saskaņā ar līgumu, pārtraucot līgumu, pašvaldībai no “Vidzemes enerģijas” jāatpērk abi divi tās apkures katli par atlikušo bilances vērtību. Bet pašvaldībai lieka miljona nav. Var izraisīties asa diskusija par līguma slēdzēju atbildību.
Vairākkārt ir izskanējis arguments par labu „Vidzemes enerģijai”, ka gadiem ilgi Gulbenē nav paaugstināts siltuma tarifs, kaut arī pieaugusi cena elektrībai un šķeldai. Tā ir taisnība, bet taisnība arī, ka pašreizējā tarifā uz katru megavatstundu ir iekļautas kredītsaistības - 9 lati. Šiem kredītiem vajadzēja jau būt atmaksātiem, un šī pozīcija no tarifa būtu jāizņem. Tas ir daudz vairāk nekā cenu pieaugums resursiem.
Turklāt pašreizējais tarifs ir paaugstināts sakarā ar to, ka tarifa projektā paredzēts ievērojamu siltuma daudzumu saražot, izmantojot sašķidrināto gāzi. Šāda siltuma ražošana ir ievērojami dārgāka, nekā izmantojot šķeldu. Gāzes iepirkšanai paredzēti
60 000 latu gadā. Praktiski gāzes katls tiek darbināts tikai epizodiski, un viss siltums tiek saražots, izmantojot šķeldu.
Arī iepērkot daļu siltuma no koģenerācijas stacijas, tarifu varētu krietni samazināt.
Ja tiks noslēgts jauns līgums ar “Vidzemes enerģiju”, visticamāk, ka tieši viņi iepirks siltumu no koģenerācijas stacijas pa lēto, bet pārdos par pašreiz esošo tarifu. Un turpinās stāstīt, ka daudzus gadus nav paaugstinājuši tarifu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pirms jauna līguma slēgšanas

Kategorijas